Nu, forši, ka runājaties, bet tas nebija gluži precīzi tas, ko biju domājusi savā iepriekšējā komentārā. Drīzāk par to, ka jārunā kā jūs jūtaties, kad dusmojaties, ne tikai par to, par ko dusmojaties. Man, piemēram, vajag konfrontāciju, man iekšā viss vārās, smacē mani un man vajag pabļaut un aizcirst durvis. Mans vīrs dusmās nesaka neviena vārda, ja viņš ir spējīgs strīdēties, tad nav nemaz tik dusmīgs. Tad nu mums vajag miera laikos sarunāt kā rīkoties, kad būs strīds, kādi ir strīdēšanās noteikumi. Piemēram, nebraukt vienam prom ar mašīnu un vēlams neatstāt māju. Ka man jāļauj viņam pabūt vienam un parūgt, ka man vajag laiku, lai racionalizētu savas sajūtas... Nu, tādas lietas! :-)