Kāpēc vairums vīriešiem tāds uzskats?

Varbūt neteiktu ka maucīgas, bet seklas!

Pārsvarā savu partneri izvēlās pēc ārišķīgām pazīmēm (izskats, nauda, auto u.c) līdz ar to sanāk uzkāpt uz grābekļa, jo arī galvā skaidas!

Un 23 gadi ir normāls vecums bērnam!

Ja vien bērnam nav jau 10 gadi. :D Bet, ja nopietni, tad jā.

Vispār jau pa lielam ir trīs vientuļo māmiņu grupas

1. maucīgās, seklās
2. Vīriešu nīstošās (nemaz negrib jaunas attiecības)
3. Pārējās šķirtenes, atraitnes u.c protams mazākumā

teika_spolite - ne vienmēr, tas arī ir kaut kāds stereotips. Viņām vienkārši varbūt šobrīd nav laika meklēt vai veidot jaunas attiecības, kā rezultātā uz laiku ir vienas. Un gan jau arī viņām īstais cilvēks atnāks ar laiku. Neko daudz "uzpūtīgāku" es viņās neredzu, kā tajās, kurām tikai vajag lai vīrietim ir savs auto, dvīvoklis un vēl nez kas, bet no pašām nekādas atdeves nav.

Man patika Diānas Zandes teiktais māmiņklubā, lika aizdomāties. Mūsdienās tiek izskaistināts bērnu gaidīšanas un audzināšanas process. Reklāmās redzam saulainus, smaidīgus mazuļus, kuri smaida un ķeras pārlaimīgajiem vecākiem ap kaklu, visur kladzina, ka bērni - tā ir mūsu laime, tā ir nākotne. Kad jaunā sieviete paliek stāvoklī, tad viņai visi saka, ka jābūt harmoniskai, laimīgai, bāž acīs bukletus "Radības ar prieku", pilns internets ar apgarotām, laimigām grūtniecēm. Jaunie vecāki no tā iespaidojas, tajā brīdī varbūt ir tā saskaņa un domas par tādu pašu puķainu nākotni. Un kas notiek, kad mazais piedzimst? Un piedzimst varbūt ne tik ideālās dzemdībās, kur sieviete ir saplosīta tā, ka mēnesi apsēsties nevar? Ir tikai sāpes, nogurums un vēl kāds, par kuru ir jāuzņemas atbildību. Un tad abi saprot, ka dzīve ir mainījusies. Jo ir kāds, kurš raud, naktīs ceļas, ir kāds, kuram ir savas vajadzības un viņš nemāk paciesties. Jūs vairs neesat tikai viens otram, jūs abi esat tam trešajam. Lai arī cik vīrietis sākumā cenšas, mamma ir tas galvenais cilvēks (jo mamma ir barība). Sieviete nogurst, sievietei nav spēka, sievietei plosās hormoni un viņa kļūst īgna. Vīrietis to visu dabū pār savu galvu. Kārtīgs vīrietis sapratīs, kārtīgs vīrietis atbalstīs. Bet cits atkal muks, skries ko kājas nes. Un viņš to fiziski var izdarīt, jo ne jau viņam pie pupa karājas mazs cilvēciņš. Daudziem pāriem bērns ir milzīgs pārbaudījums, jo realitātē sagrūst cerētās maldīgās ekspektācijas, kuras mums ir uzgrūdusi apkārtējā vide. Attiecības ir smags darbs, kur abi nedrīkst beigt censties. Sievietei jāatceras, ka viņa ir ne tikai mamma, bet arī sieviete. Vīrietim jāatceras, ka viņš šajās attiecībās ir vīrietis, stiprais balsts. Un abiem jāatceras, ka bērni izaug pārāk ātri...

Un kā tiek definētas autores minētās grūtības attiecībās, vai vīrietim jābūt kājslauķim?
Es negribu izklausīties pēc lūriķes, bet man jau ir aptuvenā nojausma ka kolēģim iet diezgan saspīlēti pēc bērna piedzimšanas un 1x nejauši es ieraudzīju viņa bērna māmiņas sms, tā bija tik necienīga, ka es nespētu savam vīrietim ko tādu rakstīt, viņš ļoti daudz strādā priekš savas ģimenes, kaut kur nes upuri, bet sms bija tik nicinoša, ka man palika žēl, un pasaki, cik ilgi ko tādu var izturēt? Piemēram sieviete, cik ilgi var izturēt nicinošu attieksmi no vīrieša?
Otra situācija pretēja, cita paziņa, satikās ar vīrieti kas jau no malas briesmīgs, samīlējās, pat nezinu KĀ tādā var, būdama inteliģenta, izskatīga, labu darbu, izglītību kaut kādā melnstrādniekā, kas mīl iedzert ar visām izrietošajām sekām, palika stāvoklī jo pati ar gribēja bērnu, rezumē, viņa ir vientuļā māmiņa.

Ideālā gadījumā- kad divi satiekas, pirms TAS noticis- un parunājās (noskaidro savstarpējos viedokļus) par visiem jautājumiem, tostarp par bērnu audzināšanu.

Neko daudz "uzpūtīgāku" es viņās neredzu, kā tajās, kurām tikai vajag lai vīrietim ir savs auto, dvīvoklis un vēl nez kas, bet no pašām nekādas atdeves nav.

Te jau viena tāda blakus diskusijā raud, ka nav veča ar auto, dzīvokli

kaut kādā melnstrādniekā, kas mīl iedzert ar visām izrietošajām sekām,

Nu ja cilvēki kas strādā balto apkaklīšu darbu nedzer :-D
P.S vairāk pa pusi Latvijas ir melnstrādnieki :-D Mēs jau paši labi zinam, kā Latvijā iet ar uzņēmējdarbību :-D

kā Latvijā iet ar uzņēmējdarbību

To es šodien baudu uz "savas ādas", hehe.

Iespējams, ka kāda arī ir paviegla un nenopietna, bet ne jau visas. Vienīgi rodas jautājums ko gaidīja, kad kāpa virsū? Tad neredzēja kāds ir vīrietis? Vai domāja, ka bērna dēļ mainīsies. Tādi uzskati arī ir dzirdēti.
No sava bijušā gan dzirdēju pretēju viedokli, ka tās kam esot bērni ir nopietnākas un labākas. Un arī varu teikt ne vienmēr. Nu nav nekādu standartu. Ir un būs vientuļās un ne vientuļās mātes vēja grāpsles, gan arī bezbērnu sievietes normālas un ne tik normālas. Vīrieši arī visi nav vienādi. Ir tādi, kuriem ģimene ir viss, tā ir viņa pils. Ir tādi kas to nenovērtē skraida apkārt un sprauž visā kas kustas, un sevietei mājas stāsta pasakas.

Nu tajā konkrētajā gadījumā vīrietis bija bez noteiktas darba vietas, tas ir tikai piehaltureja kaut kur, kad nauda beidzās un tad kad tika pie sievietes ar labu darbu, dzīvesvietu utt., pārtrauca strādāt un dzīvoja uz sievietes rēķina, izskats bija tāds kā iedzērājam, sejā varēja redzēt, ka alkohola pārmērīga lietošana nav sveša lieta. Bet tas ir tikai gadījums, lai neteiktu, ka viss ir tikai balts vai melns.
Es neesmu sastapusies ar noraidošu attieksmi pret sievietēm ar bērniem, domāju, ja vīrietis mīlēs tad mīlēs ar visu bērnu un būs kopā, tiem kuriem nav pozitīva pieredze šādās attiecībās, jo visas sievietes nav baltas un pūkainas ar vai bez bērniem, tad pieturēsies pie stereotipa un sievietes ar bērnu negribēs automātiski, kam laba pieredze domās citādi. Jo vairums tāds viedoklis - noraidošs, ir iespējams tāpēc, ka ir bijusi negatīva pieredze.
Personīgi es varu teikt, ka man agrāk šķita, ka vīrietis ar bērnu nebūtu šķērslis, tomēr esot attiecībās ilgāku laiku ar vīrieti kuram ir bērns no iepriekšējām attiecībām, vairs to ceļu nevēlētos iet, jo redzu, kā ir būt kopā ar cilvēku, kas ir pilnīgi brīvs no jebkurām citām saistībām. Tas tā.

Tad neredzēja kāds ir vīrietis?

Vienu vakaru patērē kārtīgi uz sievišķi naudu un rozā brilles gatavas kādam laikam:-D

kam esot bērni ir nopietnākas un labākas.

ir jau bišku aplauzušās plus sīkais neļauj katru nedēļas nogali tusēties

Sievietei vienmēr ir jāmēģina izvērtēt situācija vairākus soļus uz priekšu..Bieži vien sieviete rada bērnu jūtu vadīta un reāli neapdomā vai otrs mīl tikpat ļoti ,vai vēlas bērnu,spēs nodrošināt vīrietis ar iztiku ģimeni un nebūs jāknapinās ļoti, vai ir pietiekami pieaudzis bērnam, ģimenes dzīvei.
Ja jaunai sievietei bērns rodas apzināti neizsargājoties (nav pat svarīgs attiecību ilgums) ,tusiņā ,tad nevar gaidīt, kad visi to sapratīs un nenosodīs,jo mēs vienmēr varam teikt nē seksam bez preža, aizsūtīt nopirkt, vai arī pašam iemest somiņā vienu iepakojumu-ja gadījumā ,kas.
Lielākoties jau jaunā vecumā tā arī ir ,kad bērns radies netīšam.
Ja meitenei ap, zem 18 gadiem ir bērns ,tad kādu nopietnu attieksmi no citiem gaidīt? Ir jāmācās neviss bērni jāražo un jāsēž vecākiem uz kakla .. un beigās pašas mamma ir lielāka mamma bērnam nekā pati ,jo jāskraida uz randiņiem ar puišiem ,jātusē un vecmamma tik sēž un pieskata mazo.
Uzskatu ,kad mazo var laist pasaulē ,kad sieviete pati to var atļauties neviss,ja viņa paļaujas uz vīrieša , vecākiem atbalstu ,kad viņi visu nodrošinās .

Tiešām, katrs cilvēks ir savādāks, un tie iemesli, kāpēc mamma ir vienas ir tik ļoti dažādi. Jā, ir nenopietnās, kuras tā arī turpina skraidīt pa citu gultām, ir tādas, kā Lollipop aprakstīja - pēc dzemdībām dzīve izmainas, un pāri vnk neiztur un izvēlas vnk izšķirties. Tā bija arī manā gadījumā - bijām kopā 7 gadus, piedzima bērns un viss izmainījās. Un izmainījās tā, ka izšķīrāmies.

Es savā virzienā neesmu dzirdējusi kkādus naidīgus un nosodošus viedokļus par to, ka audzinu bērnu viena. (varbūt aiz muguras :D bet ko nezinu, tas nesāpina :D ) Varbūt tāpēc, ka man apkārt tiešām ir ļoooti daudz mammu, kuras ir izšķīrušas no bērna tēva. Kas diemžēl, mūsdienās, jau nav nekāds woow un jaunums.

Zinu vēl vienu gadījumu, kur sieviete reāli tusē apkārt, dzīvo viena un posto facebook visas savas aktivitātes, tusiņus utt., bērns aug pie viņas mammas, viņa tikai to apciemo brīvdienās vai retāk.
Vai gribat teikt, ka tāda sieviete ir nobriedusi un pieaugusi jo piedzemdējusi bērnu? (t)

♥Edgars♥, apsaukātājam 33 gadi. :-D Bijušajam tagad ir 26 gadi. Izskatīgs vīrietis, labs tēvs, tagad ir draudzīgas attiecības. Šķiršanās iemesls nebija nekādā veidā saistīts ar materiālo situāciju vai izskatu. Drīzāk raksturu nesaderība. Kā teikt - vilkām viens otru uz leju. Domas un prāts ir sakārtots, esmu gatava kam jaunam, bet skumji, ka daļa vīrieši tā domā. Var jau būt, ka ir kā saka switched on un tiešām tādi viedokļi nav vērā ņemami, bet tomēr šajā forumā arī uzrodas ar līdzīgu viedokli kā, piemēram, tajā ziņu portāla un tas liek aizdomāties.

Loti loti piekritu jau izkanejusajam viedokli, ka taa grutnieciba, bernins ir viss taa apskaistinats, pilnii kaa reklama- nac un dzemde. Manuprat, tas ir loti liels parbaudijums starp virieti un sievieti un ne visi viriesi tam ir gatavi, tapat ari ar sievietem. Jaabut iecietigiem vienam pret otru un jaatzist, ka zinu maminu, kura zageja savu viru par visu ko vien vareja, kluva loti greizsirdiga pec bernina naksanas pasaule. Tomer paskatamies cik daudz, kuri pamet tas mates pec tam ari rupejas par berniem? No ta tomer ar var kadus secinajumus izdarit.
Un par depresijam, ari viriesiem pec dzemdibam ir ta saukta " pecdzemdibu depresija", kuru izliek, piemeram, parmerigi daudz stradajot un no kaa rodas nesaskanas.
Vispar apbrinoju gimenes, kur virs un sieva ar vairakiem berniniem kopa, nu tik forsi man liekas.

Vispar apbrinoju gimenes, kur virs un sieva ar vairakiem berniniem kopa, nu tik forsi man liekas.

Jāapbrīno ģimenes, kur vīrs un sieva ar vairākiem bērniem ir LAIMĪGI kopā.

Jāapbrīno ģimenes, kur vīrs un sieva ar vairākiem bērniem ir LAIMĪGI kopā.

Es nelaimigas gimenes nemaz neredzu, tapec tas pats par sevi.

Novecojuši aizspriedumi no tiem laikiem, kad sievietes bija vīriešu pakļautībā. Neņem galvā.
Es pati parasti gan nogrozu galvu, ja redzu uz ielas pusaudzi ar ratiņiem - vienmēr nodomāju: "Māsa vai māte?"