Būt tajai, kura pamet

edgars :D :D

bet par dažu meiteņu pieredzi- pat baisi paliek, iedomājoties, ka viens pa nakti sēž kāpņu telpā pie tavām durvīm:-O

Palasot šo diskusiju, pat prieks, ka nekas tik "grandiozs" nav bijis.
Vienīgās attiecības, kuras var nosaukt par attiecībām, beidzās ar kopīgu lēmumu šķirties. Prieks, ka satikos ar normālu cilvēku :-)

Tas droši vien par mani neko labu neliecina, bet nekad neesmu to plānojusi. Esmu bijusi šķiršanās iniciatore visās attiecībās un katru reizi tas notika neapdomāti, tieši strīda laikā. Nav nekad tā bijis, ka vēsu prātu nedēļu izplānoju ko un kā darīšu, teikšu. Parasti emocijas ņem virsroku un tad ir viss. Jo ikdienā jau visu laiku sanāk sevi mierināt, ka nav tik traki, pati esmu līdzvainīga. Bet strīda karstumā saprotu, ka nespēju vairs paciest to cilvēku sev blakus.

+++++++
Identiski, kā par mani, es arī nevaru tā mierīgi un normāli kā lielākā daļa.:-D

Marinēju so domu pāris mēnešus. Šķīramies 2x, jo pirmo reizi viņs pierunāja palikt mūs kopā. Izturēju nedēļu un tā arī pateicu - Tu esi labs, bet es tevi nemīlu. Viss. Viņš mani vēl mēnešiem vajāja un raudāja un uzvedās vispar ne vīrieša cienīgi. Protams, ka tika pāri un tagad laimīgi precēsies :D Bet solījās nomirt :D

esmu pametusi.. jā, un arī visādi draudēts ar pašnāvībām un visu pārējo. 1x dabūju pat puisi no ceļa vilkt nost..
kad pārtrauca 2.attiecības pirms 4 gadiem, liekas, ka tas bija nesen, jo viņš par sevi atgādina bieži, vēl cer un gaida, kad izšķiršos. tā arī skaidri un gaiši ir pateicis - seko līdzi tam, kas notiek manā dzīvē, lai izmantotu jebkuru mirkli, lai atgūtu. tāpēc arī sociālajos portālos īpaši neizplatu info par sevi, bet kaut kādi avoti viņam ir..

Mums vispār ir vētrainas attiecības :D Pirmo reizi pametu viņu pašā attiecību sākumā,kaut kas kaut kur pazuda,viņš raudāja.Laikam jau tāpēc,ka žēl bija nolēmu,ka pamēģināsim vēlreiz,tad viņš pameta viņu,tad es viņu,tad viņš mani,tad vēlreiz un vēl...bet ilgāk par 2 dienām mēs šķirti neesam bijuši.Kopējā statistika laikam ir 5:2 viņa labā :D 5. reizē pateicu,ka,ja viņš vēlreiz mētāsies ar tiem vārdiem(jo vārdi "šķiramies!" no viņa nāca pēc katra kašķa,tad reizēm nepagāja pat diena,kad šis teica,ka neesot to domājis nopietni,tikai strīda karstuma izspļāvis),es atpakaļ vairs nenākšu.Tā arī bija pēdējā reizē,kad no viņa šos vārdus dzirdēju.Kopā esam jau tūlīt 4,5 gadus un nenožēloju,ka toreiz nolēmu pamēģināt vēlreiz,un tad atkal un atkal un atkal...Mēs neesam normāli un abi to zinam.

Esmu bijusi abās lomās, bet tomēr vairāk attiecības, esmu pārtraukusi es, bet pirms šī puiša , kas man pašlaik ir, un esam kopā jau 5 gadus, pirms tam, man attiecības nebija ilgāk par 3 mēnešiem :D

Neviens to neuztvēra normāli. Bija raudāšanas, un aizvainojums. Ar diviem es gribēju saglabāt neitrālas attiecības , bet viens joprojām nespēj piedot un pat draugos neapstiprina :D
Ir bijuši arī draudi, ka vēnas pārgriezīs un, ir sēdējuši mašīnās pie manas mājas logiem. Ir gājis traki. Parasti es to izdarīju ātri un tā, bet atceros, vienu, kuru bija tik žēl, ka es marinēju to lietu 2 nedēļas.

Biju tā kura pamet.
Bijām kopā divarpus gadus, saderinājušies. Strādājām ārzemēs līdz viņš nolēma aizbraukt uz citu valsti strādāt labākā darbā, viss ok. Bet tad viņš sāka mani kontrolēt, aizliedza iet tur un tur, darīt to un to. Kad atbrauca pie manis uz pāris dienām, tā vecie pārmetumi jādzird, iedzēra ,ja sastrīdējāmies,tad palika agresīvs ,lauza mēbeles, dauzīja sienas , man bija bail (tas jau bija noticis iepriekš arī) ,vienmēr piedevu.
Tā viņš braukāja turp un atpakaļ, aizliegumi turpinājās, līdz es sapratu,ka gribu šķirties. Raudas klausulē, "es taisīšu pašnāvību" solījumi, lūdzās ,lai mēģinām no sākuma, nepiekritu. Vēl viņam bija problēmas ar sirdi , ja sastresojās,tad dikti sāpēja, tas mani dzina vēl lielākā izmisumā.
Pēc pāris nedēļām viņš atbrauca pie manis ,meginadams visu saglābt. Neizdevās. Izrunājāmies, atklāja,ka divreiz gājis slīcināties, bet draugi izglābuši, to vai taisnība- nezinu. Tad nu pienāca diena,kad viņš aizbrauca. Jutos tik atvieglota, taču pārdzīvoju, raudāju daudz un dikti, jo sanāca nodarīt pāri kādam ar kuru tika kalti kopīgi nākotnes plāni, kuru es reiz mīlēju. Puisis Latvijā riktīgi pārdzīvojis, dzēris pāris nedēļas, raudājis.draugiem uz pleca.
Norunājām būt draugi, sazināties, taču tā arī ne vienu reizi pirmā nerakstīju. Pēc pāris mēnešiem viņš pazvanīja, teica,ka esot viņam draudzene. Vēl pēc pāris mēnešiem uzzināju,ka draudzene stāvoklī :) Dzīve iet uz priekšu.

Visgrūtākais,manuprāt, ir tas ,ka sanāk sāpināt kādu ,kurš reiz taču bija svarīgāks par visu, kādu, kurš tika mīlēts. Bet palikt nelaimīgai? Nu nē.

Raudas klausulē, "es taisīšu pašnāvību" solījumi, lūdzās ,lai mēģinām no sākuma, nepiekritu. Vēl viņam bija problēmas ar sirdi , ja sastresojās,tad dikti sāpēja, tas mani dzina vēl lielākā izmisumā.
Pēc pāris nedēļām viņš atbrauca pie manis ,meginadams visu saglābt. Neizdevās. Izrunājāmies, atklāja,ka divreiz gājis slīcināties, bet draugi izglābuši, to vai taisnība- nezinu.

Komēdīja :D Gandrīz apčurājos.

Aizej noslaukies - ja nu tomēr ;)

esmu lupata šinī jautājumā :-D pieturos pie stratēģijas - kļūstu neizturama un gaidu ierosinājumus no otras puses.
visātrāk izbeidzu 5 gadus ilgas attiecības. beigt vēlējos sen, bet vajadzēja motivāciju. vienu nakti viņš man dzērumā atveda "motivāciju" mājās. nākamā rītā es jau biju izvākusies.

sanzen- drausmas, vot tas ir tiešām ''kronis visam''', labi, ka izvācies :D
Kaut gan , es nezinu, ko es tādā gadījumā izdarītu. :D
Esmu baigi asā, es varētu tā to ''motivāciju'' sasist , abas ''motivācijas'' :D

Ko tu darīji, tieši tai brīdī? Kāda vispār bija rīcība no ''motivācijas'' puses?

Fionna, es biju šokā, tāpēc daudz neatceros. tur bija pilna emociju gamma - sākot ar "tūlīt nositīšu" beidzot ar "man vienalga". es nesaprotu vispār, kā tā var. abus viņus.

Jā, bet meitenei nebija šoks? Vai arī viņa aizgāja? Taču nepalika, ne? :D

Fionna, viņa palika gan.

Esmu pārtraukusi attiecības 3x.
Pirmais bija vidusskolas puisis, tur es sapratu neilgi pirms izlaiduma, ka mēs varam kopā iekarot pasauli, bet es īsti neticēju tam.. vai nu nebija īstais, vai nebiju pārliecināta, ka pirmā love vispār ir nopietni jāuztver.. strādāju ar galvu - tad jau nebija pa īstam. Viņam gāja grūti kādus 2 gadus, bet tagad ir precējies, ar savu uzņēmumu un laimīgs, bet gan ir palicis tai pašā pilsētā. Droši vien, ka labi, jo es tur palikt negribēju, bet viņam tā bija vieta, kur "lidot".
Otrs bija jau studiju laika draugs, nodraudzējāmies 2 gadus. Viņš man kārtīgi iedirsa dvēselē pēc pirmā attiecību pusgada, bet kkā saglābām. Bet nu es jutu, ka viņš mani mīl, bet nu nav līdz galam tas. Piedāvāja dzīvot kopā, bet es kkā instinktīvi "nepavilkos", atturēja mani kaut kas. Pēc 2 kopā būšanas gadiem izšķīros, vnk pateicu, ka viņam mani nav jāgaida. Toreiz bija skumji, bet nu zinu, ka darīju pareizi, jo šobrīd viņš ir ļoti laimīgs kopā ar vienu no manām labākajām draudzenēm, un skaidri tagad saprotu, ka intuīcijai bija taisnība - love bija, bet nebiju es viņam īstā, un tāpēc arī nelaidu viņu sev klāt tā līdz galam.
Trešais - par attiecībām to īsti nosaukt nevar. Biju nereāli saķērusies savā vienkārši draugā. Dažus gadus to vnk marinēju, tad pēc 3.gada sapratu, ka tā nevar, ka tas mani grauj un nogriezu visu komunikāciju kā ar nazi. Laikam kādi 4-5 mēneši pagāja, kamēr beidzu justies jocīgi un nomākta.

Reakcija no viņa - histērija, pašnāvības draudi, nemitīga zvanīšanās ar pinkšķēšanu klausulē, sms, mēģinot manipulēt, spiest uz jūtām un tad, kad redzēja, ka tas nestrādā, tad apmeta kažoku uz otru pusi - ne vairs kārties taisījās ne ko. Lamāja un nolādēja mani tādiem vārdiem, ka vispār... un protams, žēlojās visiem, cik viņš ir labiņš, lielisks un cik es esmu riebīga un ļauna.

Man bija tieši tas pats. Un visus draugus nostādīja pret mani tik tālu, ka man nāca pretīgas sms pat no viņiem. Vienvārdsakot, es biju ļaunā ragana, kas pameta mīļo un jauno puisīti, tikai neviens jau nezināja,ka tas mīļais un jaukais, aiz slēgtām durvīm pārvērtās par pilnīgi citu cilvēku. Bet nu lai jau, man netraucē, ka kāds uzskata mani par maitu, lai jau :D

sanzen :-O
nu tai otrai drosme palikt pie jums..