Man ir savs uzņēmums, kafejnīca, bet ne Latvijā. Šovasar ir 2, viena ir tikai vasaras pasākums, ar sēdvietām tikai ārā. Par pamatkafejnīcas nepieciešamo pamatkapitālu nemaz nerunāšu, tā ir ļoti liela nauda, kuru, ja man teiktu pirms gadiem 5, neticētu, kair iespējams sadabūt. Bet atradu partnerus, vērsos bankā, aizņēmos no ģimenes. Ja ir laba ideja un labas prezentācijas, pārliecināšanas spējas, tad līdzekļus ir iespējams iegūt.
Vasaras kafejnīcai, lai arī liekas, kas tad tur, tāpat pāris tūkstoši ir aizgājuši, tas nav lēts prieks pavisam noteikti. Jābūt apņēmībai un pārliecībai par sevi, savu produktu.
Nav jēgas arī uzsākt pilna laika uzņēmējdarbību, ja cilvēks nav gatavs ziedot pāris gadus savas dzīves, ir ļoti liela varbūtība nesaņemt algu, atvaļinājumus, pietiekamu miegu. Psiholoģiski ir jābūt noturīgam, lai nesalūztu, jo, lai cik sākumā domātu, ka būs grūti, varu galvot, ka būs vēl 2x grūtāk.