-

19.gados - beidzu vidusskolu uz atnācu uz Rīgu.

21. sāku dzīvot ar toreizējo draugu

20 gados.

Ja nebūtu drauga nez vai tik sāktu dzīvot atsevišķi no vecākiem.

21, pārcēlos uz dzīvi vecvecāku mājā, ja nebūtu bijusi šāda iespēja, būtu pārcēlusies uz dzīvi pie drauga 8-)

15 gadu vecumā, kad iestājos ģimnāzijā, pirmo gadu vecāki kaut cik finansiāli atbalstīja, pēc tam vecmāmiņa palīdzēja ar dzīvokļa īri, pārējam pelnīju pati.

19 gadi, bet esmu kaut kur starpposmā. Itkā dzīvoju kopmītnēs Rīgā, brīvdienās uz mājām, tāpēc īsti nespēju pateikt- dzīvoju atsevišķi vai tomēr ne. Laikam jau nē :D Arī finansiāli joprojām esmu daļēji atkarīga no vecākiem.

Ja man būtu iespēja strādāt, labprāt to darītu. Tāpēc nespēju sagaidīt vasaru :)

27

19 gados pārvācos uz Rīgu studēt, bet bieži braukāju mājās, līdz ar to par atsevišķi dzīvošanu to īsti nevar uzskatīt. Tā pa īstam atsevišķi sāku dzīvot 24 gados ar toreizējo draugu.

Lidz ar pilngadibas iestasanos. Saku stradat, pelnit, iret dzivokli utt

Es no 23 gadiem, kad pabeidzu studijas- un Tēvs izsacīja vēlēšanos, kad es varetu sākt sevi barot par savu (manis pelnīto) naudu. Vienkārši - "1/3 no algas" saimniecībai, pārējais mana paša iztikšanai.

16

Sāku dzīvot atsevišķi neilgi pēc savas 20 dzimšanas dienas.

15 gados.

19 gados, pēc vidusskolas pārcēlos uz Rīgu.

19

15-16.. pārvācos uz galvaspilsētu pēc 9.klases un iestājos profesionālajā vidusskolā..
Bet protams, līdz pilngadībai uzturēja vecāki.

19, kad sāku studēt Rīgā, sāku arī dzīvot īrētā dzīvoklī.

Gan jaunas esat tikušas prom

Nav jau agri. Citu variantu nav, ja grib studēt citā pilsētā

17. - t.i. 11.klasē. Tā ģimenes apstākļi iegrozījās, ka nebija tobrīd citu variantu.