Esi pārliecināta, ka šie puņķi un asaras nav tāds sava veida teātrītis? Protams, to tā diez vai var vispār pateikt, bet nu tomēr... Gan jau viņa ļoti labi apzinās, par ko un kāpēc ar viņu kāds grib personīgi parunāt un, ka viņas asaras iežēlina. Viņa noteikti nav nekāda naivā muļķīte...
Vienīgais, kas man šobrīd nāk prātā, ka neskatoties uz viņas raudāšanu un nevēlēšanos klausīties, mēģināšanu vārdus pārsist ar asarām, tomēr likt viņai skaidri saprast, ka te joki mazi un arī atgādināt viņai, kāpēc šī darba vieta un apkārtējo pacietība būtu jānovērtē (pretējā gadījumā, nevarēs atrast citu darbavietu = nevarēs sūtīt naudu uz mājām).
No vienas puses - būsi bijusi godīga gan pret sevi, gan pret viņu, ja pabrīdināsi un parliecināsies, ka viņa sadzirdēja beidzot tavu sakāmo. No otras puses, noņemsi no sevis sava veida atbildību par viņas darbībām, jo tālak jau būs viņas vaina, ja viņa turpinās kā ierasts un tāpēc tiks atlaista. Es saprotu, ka ir žēl tādu cilvēku, bet nu dažreiz šie vecīši arī citus par muļķiem tur un izdarās visādi, domādami, ka šiem jau nu nekas par to nebūs...
Bet vispār... jā... neapskaužama situācija!...