Ohh, meitenes. Esmu ieberzusies. Kā jau zināt, izšķīros ar puisi. Tas tā. Draudzene teica, lai pameginu plāksteri, es, protams, daudz nedomādama izteicos par vienu mūsu kopīgu paziņu, kurš tajā brīdī man šķita, ka patīk. (tas del tā ganjau, ka lauzta sirds un putra galvā ). Vīrietis simpātisks, vecāks par mani krietni, gudrs,nu likās, ka patīk. Tikai viens bet, viņam jau ir draudzene. Es apsolijos nepadoties un likt viņam iemīlēties sevī. Taisījām pasēdēšanas, kurās tikai aicināts arī viņš un viņa draudzene. Raidīju viņam signālus, ka man ir interese pret viņu. Tad nu ir pagājušas 2 nedēļas aptuveni, viņš man raksta katru dienu, jūtu, ka ir interese par mani. Ar savējo draudzeni viņam jau sen viss iet grīstē. Saprotu, ka nav labi jaukties citu attiecības, bet pirms visu šito uzsāku, pie sevis noteicu - ja gribēs aiziet, tāpat aizies. Izšķīries viņš nav vēl, bet uzmanības man no viņa puses arī netrūkst. Prasisiet, kur ir problēma? Problēma tāda, ka negribu sev plāksteri, man viņš taču nemaz nepatīk. Pateikt viņam to, ka mums nekā nebūs, es arī negribu, jo nu tik ļoti palidz, kad ir kāda vīrietis no kura ir uzmanība, vairs nejūtos kā niecība,kā jūtos pēc šķiršanās. Bet negribu arī ar viņu attiecības, negribu, lai viņš pamet savu meiteni. Del manis, ja tāpat viņam ar mani nekā nebūs. Pārmetumus lūdzu atstājiet malā, to cik slikti rīkojos, tāpat jau zinu. Citreiz domāju, ka varbūt es viņa varētu iemīlēties ar laiku. Bet, ko darīt ja neiemilos? Tad viņš cietīs.
Draudzene šādu plāksteri iemīlēja. Precējusies jau 5gadus un mēģina tikt pie bērniņa. Viņa iemīlējās. Viedokļi?