Pagaidām labāka komunikācija ir izveidojusies ar krievu tautības puišiem. Draudzenes ir latvietes, puiši (paziņas) - krievi. Tikai un vienīgi mūsu puiši ir aizrādījuši, ka man krievu vaibsti, neviens krievs par izskatu vai jebko citu nav teicis - tipiska latviete. Kaut gan svinu visus svētkus, kurus svin Latvijā, man ir tipisks latviešu uzvārds, piedalījos Dziesmu un Deju svētkos, esmu par to, lai visi prot runāt latviešu valodā un pārējais ir atrunas, bet... Īsāk sakot, mana bijušā puiša ģimene nesatika ar manējo, kā rezultātā abi arī sākām kašķēties. Reiz viņa vecāki uzbrauca manai ģimenei : apsveica mūs pareizticīgo Ziemassvētkos, mamma mierīgi atbildēja, ka nesvinam, jo esam katoļi, a šie atbildē - kā tas var būt, mēs taču esam krievi un mums vajag svinēt.. un no tā viss sākās, var teikt, ka beidzās. Manā paziņu lokā ir jauki, izglītoti cilvēki - armēņi, krievi, latvieši, jaukta itāļu/latviešu ģimene. Ja uz vietas būtu jāpasaka, kas labāks vai sliktāks, es paklusētu, jo, man liekas, ka latvietis tik un tā par kaut ko uzsāktu kašķi.