vai sievietei ar bērnu ir iespējamas jaunas attiecības?

kāpēc vīrietis gribētu audzināt sveša bērnu? kāda ir motovācija?

Klīst baumas, ka pasaulē vēl ir vīrieši, kuriem bērni patīk. Un ne tikai savējie.

kāpēc vīrietis gribētu audzināt sveša bērnu? kāda ir motovācija?

Nu, kaut kādā momentā tas nav SVEŠS bērns, bet gan mīļotās sievietes bērns.

Būtu interesanti, ja situāciju pagrieztu uz otru pusi un visas dāmas ignorētu tos večus, kuriem jau ir kaut viens bērns no citām attiecībām :D nu ko tur ar tādiem piekabainajiem ņemties :D

Man paziņu pieredze lieliski parāda, ka var! Vīrietis pieņem bērnu un visi dzīvo kopā.
Mana personīgā pieredze pagaidām vēl nav tik spīdoša :D Sākās attiecības, viss bija ok no sākuma, bet pēc tam jau redzēju, ka čalis tomēr nevar tā uzreiz sagremot, ka esmu komplektā :D Bet es nedusmojos un nepsihoju, jo tā ir cilvēka brīva izvēle. Vnk pārtraucu mierīgā ceļā attiecības un teicu, ka Tev, čalīt, vajag meiteni, kurai bērnu nav :D

začeits, nu bet ir jau arī meitenes, kas principā ar piekabjainiem puišiem nekādās attiecībās neielaižas.

Iepriekš diskusijās tas gana bieži lasīts.

Pirmkārt jau,sākumā,tam svešajam vīrietim nav tas bērns jāaudzina(normālos gadījumos šķirtais vīrs piedalās sava bērna audzināšanā pats!), tas ir jādara mammai.Un tad,ja ir izveidojušās attiecības,tām ir kopīgas nākotnes iespējas,šis vīrietis dabiski iekļaujās ģimenē.Nu..nav visi vīrieši dzelzs gabali bez jūtām,emocijām un spējas pieķerties.Es vispār sev apkārt tādus nepazīstu.Un tik bieži patēvs ir par 300% labāks tēvs.
Protams,ir izņēmumi.Bet šis ir jautājums,kur no svara ir tas,cik sievietei piemīt sievišķā gudrība,lai jaunais vīrietis netiktu momentā par daudz apkrauts ar tēva pienākumiem,tomēr,ar laiku,lai nav tā,ka viņam nav nekāda teikšana.

Ir iespejams.

Klīst baumas, ka pasaulē vēl ir vīrieši, kuriem bērni patīk. Un ne tikai savējie.

Bet pašas jau gan bēgat no vīriešu bērniem, kā no uguns :-D Cik te nav bijušas diskusijas par to ka negrib meitenes ar tādiem dzīvot :-D

Bet pašas jau gan bēgat no vīriešu bērniem, kā no uguns Cik te nav bijušas diskusijas par to ka negrib meitenes ar tādiem dzīvot

Jā, bet atkal ir sievietes, kas ar to sadzīvo, ir sievietes, kuras nespēj pieņemt, ka vīrietim ir bērni. Cilvēki ir dažādi.

Man māsīca audzina divus bērnus - vīra no pirmās sievas, un kopīgo. Man kolēģei ir mazmeita, kuras mamma ir vīra meita no pirmās laulības.

Nav tā, ka bēg VISAS. Tapat kā VISI vīrieši nebēg.

Nav tā, ka bēg VISAS. Tapat kā VISI vīrieši nebēg.

Taisnība, bet domāju, ka sievietes bez bērniem pat vairāk izvairās no attiecībām kurās ir bērns, nekā vīrieši.

Jo ja sieviete simpātiska, tad arī ar bērniem nav problemu ātri tikt pie vismaz piegulētāja (nu tāds, kas īsti bērna audzināšanā nepiedalās, bet dzīvo pie viņas) tik parasti šāda veida attiecības nav ilgstošas
Pie nopietnakiem jau lielakas problēmas tikt, bet ir zinami arī tadi

Es nedomāju, ka vientuļa sieviete ar bērnu būtu kaut kas ārpus normām :) Tomēr - neliels netīšs eksperiments viesa manā prātā jocīgus secinājumus..
Pagājušajā vasarā, tādā ļoti karstā dienā satikos ar māsu. Pati tikai īsos bruncīšos un topiņā - normāli pieklājīgā skatā (bet pretējā dzimuma uzmanību tas piesaistīja ļoti, bet nē - nezīmējos), bet māsa aptuveni mana vecuma, tāda pati, tikai ar bērnu ratiņiem.. Tad nu Āgenskalnā, kamēr viņai bija darīšanas, ar viņas bērniņu pabraukāju pa parku. Ja pirms tam mani pētīja katrs, kuram nav slinkums, tad kamēr biju ar ratiņiem, vīriešu dzimums pat grieza galvas prom, apmēram - aizņemta un ar piekabi,ēēē.. Vārdu sakot - vispār neievēroja (nē, neesmu nekāda pasaules naba vai kas, vienkārši - cik pirms tam skatieni bija atklāti koķeti uzbāzīgi, tik tagad noraidoši vai vispār mani neredzoši).
Sagaidīju māsu un kopā devāmies tālāk - kad man vairs ratiņu rokās nebija, tad atkal nevarēju atkauties no siekalainiem skatieniem.

Tas man lika padomāt - ar ko tad jaunā māmiņa ir sliktāka par tādu, kurai nav bērnu? Vai arī varbūt bērniņš vismaz pasargā no visādiem viennakts siekalotiem gribētājiem?
Mans secinājums - vīriešu loģika man ir neizprotama :D

Esmu gatava uzņemt dažādus viedokļus :)

Es nezinu,man ir smaidijuši loti daudz vīrieši,kad nesu meitu uz rokām (ne zīdaini vairs). Patīk kopā ar meitu pucēties un doties uz pasākumiem.
Bet varjau būt,ka es vienkārši visiem viņiem izskatos smieklīga :D

Taču bērns un rati defaultā nozīmē, ka tev arī ir vīrietis, kas bērnu ir radījis. Tas, ka tāda nav, jau ir izņēmums.
Otrs iemesls, ka tiešām brunči bija par īsu, un kopā ar mazu bērnu tas neizskatījās pārāk pieklājīgi.

Traki tam sievietem, noteikti gruti atrast virieti, jo Latvija tik daudz sievieshu. Ni serijas kapec janem ar bernu, ja var bez berna, kapec apaligu ja var tievu, kapec ar mazam krutim js var ar lielam. Ja sievietem ir ko iesvist.

Labākajai draudzenei ir bēbis, nu jau 4 gadi, izskatās, ka viņai piekrišana lielāka nekā man. :D Ar draugu izšķīrās jau tiklīdz palika stāvoklī, vienīgais periods, kad viņa bija "viena" bija grūtniecība. Kopš dēla piedzimšanas ap viņu mūžīgi spieto cerības staru meklējošie. Ja sieviete būs sieviete, ne tikai māte, nekāds bērns netraucēs ģimenes dzīvi izveidot. Citāds gadījums ir, ja sieviete pārtop par perētāju - bez bērna nekad, nekur, nevienam neatstāšu, no istabas neiziešu - tad gan nokārtot privāto dzīvi varētu būt teju neiespējami.

Jāpiekrīt Rebel, par perētāju. Pazīstu dāmu ar 2 pirmsskolas vecuma bērniem, kam piekrišana ir uz urrā. Un vienu, kura no bērniņa tēva izšķīrās grūtniecības sākumā un grūtniecības laikā tika pie jauna puiša. To, ka sievietes izvairās no vīriešiem ar bērniem arī nesaprotu - kāpēc? Tapēc, ka bail no histēriķēm bijušajām sieviem, jo pašas tādas noteikti būtu?

Ir sievietes, kuras pat bez bērna nevar sev atrast piemērotu partneri un tāpat ir sievietes, kuras ar vairskiem bērniem atrod sev ideālu otro pusi. Visādi mēdz būt. Viss atkarīgs no sievietes + veiksmes.

Manuprāt, lielākā problēma kāpēc sievietei ar bērnu varētu būt grūti izveidot attiecības ar citu vīrieti ir nevis vīrieša nevēlēšanās iesaistīties attiecībās ar tādu sievieti, bet gan sievietes negatavība uzticēt savu bērnu šim vīrietim. Nu tādā ziņā, ka tikai viņai ir tiesības audzināt un rūpēties par savu mazo, bet vīrieti tur maximāli tālu no šī visa un paliek dusmīga, ja vīrietis atļaujas audzināt viņas bērnu. Te nu sākas attiecību problēmas, jo viņa nespēj apvienot visus kopā, bet turpina nodalīt un agri vai vēlu tas radīs konfliktus.

Katrā ziņā, pamatā ir sievietes spējas pareizi sakārtot prioritātes un izvērtēt vīrieša atbilstību ģimenes dzīvei.

Nu tādā ziņā, ka tikai viņai ir tiesības audzināt un rūpēties par savu mazo, bet vīrieti tur maximāli tālu no šī visa un paliek dusmīga, ja vīrietis atļaujas audzināt viņas bērnu.

Piemetināšu, ka netrūkst ļoti daudz attiecību starp sievieti-māti un vīrieti-tēvu, kas tieši šī iemesla dēļ pārtrūkst.
Ir sievietes, kurām bez bērna neeksistē nekas cits - ne darbs, ne pašizaugsme, ne vīrs, nemaz nerunājot par potenciālajiem svešajiem vīriešiem. Tad, lūk, šādas sievietes atbaida ne tikai savus vīrus, potenciālos preciniekus, bet arī auklītes bērnudārzos. :D

Kas attiecas uz attiecību veidošanu - ja sieviete pati būs gatava kandidāts noteikti atradīsies. Cits jautājums, vai šī sieviete saskatīs šajā kandidātā sev derīgu partneri. Jo pasaule nemainās līdz ar bērna ienākšanu tajā - tāpat kā esot brīvai sievietei, tāpat arī esot sievietei-mātei vīrietis ir kārtīgi jāizvērtē pirms jāielaiž pasaulē.
Bet, ja galva strādā un neaizmirst to pašu būtiskāko, tad problēmu izveidot attiecību nav pilnīgi nekādu. Tieši pretēji - bērns ir tas, kurš sievietes vērtību ceļ. Nenopietnākie kandidāti atkrīt un principā kopa ar to arī visādas stulbības. Vienkārši, pati sieviete ir nobriedusi un saprātrīgāka un arī vierieši, kuri viņu uzlūko un spēj raisīt par sevi interesi tādi ir.

Vienkārši, pati sieviete ir nobriedusi un saprātrīgāka un arī vierieši, kuri viņu uzlūko un spēj raisīt par sevi interesi tādi ir.

Ne vienmēr. Zinu vairākus gadījumus, kur bērnu bariņš nebūt sievieti neizmaina - kā paliek vieglprātīga svilpaste, tā paliek.