Ilglaicīgi vienas

Nepiekritīšu, ka tie cilvēki, kuri ilgu laiku nav ne ar vienu kopā, būtu vientuļi vai nelaimīgi. Ir atšķirība starp vārdiem "vientuļš" un "viens". Par sevi varu teikt to, ka nekad neesmu melojusi sakot, ka esmu laimīga. Vai tiešām pastāv uzskats, ka cilvēks, kurš nav attiecībās, ir nelaimīgs un ka ar savu labo noskaņojumu veiksmīgi nomaskē dvēseles rētas? Gluži vienkārši ir cilvēki, kuriem nevajag to otru pusīti blakus, kuriem nevajag ne laulības, ne ģimeni, ne bērnus, jo atļaušos teikt, ka ne jau attiecības ir tā laimes atslēga. Katram cilvēkam dzīvē ir sava laime - vienam tās būs attiecības, citam karjera, vēl kādam, piemēram, makšķerēšana. Tāpēc nodēvēt visus tos, kuri saka, ka bez attiecībām jūtas laimīgi, gluži vai par meļiem ir otra cilvēka vērtību un viņa izpratnes par laimi apšaubīšana vai sagraušana.

Domaaju, ka par probleemu var saakt runaat tikai tad, ja izmisiigi gribaas atrast kaadu, bet gadiem ilgi (un te es domaaju 5,10 gadus vai vairaak) nekas nesanaak. Ja cilveeks negrib un prioritaate ir karjera, hobiji vai kas cits un pats juutaas ar savu dziivi apmierinaats un ir laimiigs, tad tur probleemu nav. Vienkaarshi taada ir cilveeka pasha izveele vai apkaarteejiem tas patiik vai nee.

Mani uzrunāja kādas meitenes komentārs par cilvēkiem, kuriem labāk neveidot attiecības... Sasaistu to ar cilvēkiem, kuri nav harmonijā ar sevi. Domāju, ka te ir arī atbilde. Ja neesi harmonijā, tad nevienu harmonisku nesatiksi un tad loģiski, ka attiecības nebūs harmoniskas. Un piekrītu, ka labāk tad ir darīt visu to, kas harmonizē, nevis mesties no vienām attiecībām otrās.

Bet kā jūs meitenes skatieties uz bioloģisko pulksteni un visiem, kuri "palīdz" atvērt acis, ka sen jau vajag bērnu? Tikai aizmirst, ka nav jau no kā.... lai gan mana paziņa, kura ir izteikta karjeriste un var finansiāli atļauties, izmantoja spermas bankas pakalpojumus.

marissa
Attiecības nav tik daudz kā vientulības kliedēšana, bet gan personības attīstība. Cilvēks, kas ilgus gadus ir viens, kā personība neattīstās. Nejaukt ar intelektuālo vai darba pieredzes uzkrāšanu vai izglītošanos.
Tā līdz galam sevi var iepazīt, pilnveidot tikai pāra attiecībās, kad esi dienu no dienas ilgstoši ar kādu kopā. Tā ir iespēja tā pa īstam ieklausīties otrā, iejusties viņa sajūtās, pasaulē, mācīties risināt konfliktus, iziet uz kompromisiem, utt. Jo visās pārējās attiecībās (ar draudzenēm, radiem, kolēģiem) ir iespēja būt cilvēkam no malas, distancēties no nepatīkamā. Pāra attiecības piespiež cilvēku būt visā iekšā par visiem 100%, jo viss, kas notiek ar partneri, skar arī otru.
Te vispār nav runa par mīlestību, dvēseļu radniecību, laimes sajūtu, bet tikai un vienīgi par nopietnu saskarsmes un attiecību apgūšanu. Tāpēc uzskatu, ka jebkuras attiecības cilvēkam ir derīgas, jo tās liek paskatīties pašam uz sevi no malas, saprast-kas tad es īsti esmu. Jo viena lieta ir teorētiski domāt, kā rīkotos tādā vai citādā situācijā, cita-kā cilvēks reāli jūtas un rīkojas. Tāpēc jo ilgāk cilvēks viens, jo grūtāk atrast otru, jo emocionālā attīstība atpaliek.

Krista21 +