Mēs ar vīru esam vienaudži, tāpēc šādu problēmu nebija, kad nolēmām ķerties klāt bērna plānošanai, tad abi bijām vienisprāt par īsto laiku.
Taču piekrītu, ka spermas kvalitāte ar gadiem nekļūst labāka... Un arī tam viedoklis, ka normāli vīrietim bērnus vajadzētu sarūpēt vecumā no 30 - 40, jo tomēr tad vēl būs spējīgs atbalstīt savus bērnus krietnu laiku.
Man ir viena paziņa, kura dzemdēja pirmo bērnu 40 gados (pirms tam divas neveiksmīgas grūtniecības ar kaudzi patoloģijām), viņas vīrs ir par padsmit gadiem vecāks... It kā jau nebūtu ne vainas, tikai bērns tāds hiperaktīvs pagadījies (paldies Dievam, citādi vesels!), taču vīrietis ziemā traumēja sev mugurkaulu un šobrīd ir daļējs invalīds. Tad nu absolūti visas rūpes ir uz sievietes pleciem + viņa nekur nestrādā (pati ir imigrante un bērns vēl pārāk mazs, pašai jāpieskata vien ir) un dzīvo viņi tikai uz vīrieša pabalsta... Ok, tas ir individuāls gadījums, bet skaidrs taču, ka vecums ir vecums - ir lielāka iespējamība gūt traumas, lielāks nogurums, nu un arī grūtāk kopumā ņemties ar mazu hiperaktīvu bērnu, kuram nepieciešama uzmanību nepārtraukti. Būtu viņiem par 10 gadiem mazāk, domāju būtu pavisam gaišāks skats uz perspektīvām un nākotni kopumā...