Ka tikt gala?

Vai ir jega iet pie arsta? Man kka liekas, ka vins tikai paklausisies, es samaksasu un man labak nepaliks

Taa ir tava mamma un vinja noteikti zinaaja to, ka tu to neteici deelj taa ka vinju nemiili, bet gan deelj sakaapinaataam emocijaam. Varbuut aizej pie kapu kopinjas izrunaajies, pastaasti kaa juuties jebshu saac vinjai rakstiit veestules. Ik dienu uzraksti kaa tev gaaja, pastaasti par to, cik ljoti vinju miili. Ja vinjai bija kaads hobijs, piemeeram, tamboreeshana vai daarzkopiiba, tad pieminjai paarnjem to hobiju un turpini vinjas iesaakto. Paareejo paveiks laiks. Turies!

Pēc laika izsāpēs pats no sevis.

Es saprotu, ka ir japaiet laikam. Vnk gruti izturet katru dienu mocoties. Varbut tad ir kadas zales ko var padzert

Ja ir tik traki, tad aarsts gan jau izrakstiis kaadus antidepresantus. Zaales ir izrakstiit viegli. Bet nu tev arii vajadzeetu tikt paari savai vainas apzinjai, to gan zaales nevar izdariit.

Piekrītu jau iepriekš minētajam. Zāles izrakstīt ir viegli, bet ir jācīnās pašai ar sevi. Varbūt pamēģini sevi nodarbināt no rīta līdz vakaram ar dažādām aktivitātēm. Lasi grāmatas, zīmē ,ej dziedi ,dejo, sporto, apgūsti valodu - vienkārši darbojies, lai neatliek tik daudz laika sēdēt mājās un raudāt.

nuuuuuuuuuu es pec 7-8 gadiem beidzu raudaat, sakot vaardu mamma.... novelu tikai izturibu...

Tava bruuce pashreiz veel ir ljoti svaiga, ir jaapaiet tieshaam ilgam laikam, lai to pilniibaa pienjemtu. Principaa es uzskatu, ka jebkursh cilveeks var guut labumu no tieshaam laba psihologa apmekleejuma. Ja neveelies maksaat, atrodi cilveeku, ar kuru vari izrunaaties, bet nevajag visu tureet sevii.

kenya
Laiks nekad neko nesadziedē, jo katra māmiņu diena atgādinās to, ka tev nav ko apsveikt, tikai nolikt ziediņus uz kapiņa.
Labākās zāles ir to visu izraudāt un pārdzīvot, man tētis ir miris nu jau 9 gadus, bet es visu laiku raudu, jo to nekas nevar sadziedēt, tas ir tikai normāli.
Ar to vienkārši ir jāsamierinās.

izturību Tev.

Nu jaaaaa.. Man personigi vel irr gruti, tapec ka nepartraukti esmu nomakta, nesmaidu, draugs prasa kas noticis? Man negribas ari vinam visas savas sapes katru dienu stastit.

Vel jau pagājis salīdzinoši neilgs laiks.. protams tas viss tik un tā būs skumji, bet ar laiku būs vieglāk. Pirms pāris gadiem zaudēju savu mīļoto vecmāmiņu, bet tik un tā uznāk brīži, kad atceros viņu un raudu..

Laiks laiks un tikai laiks spej palidzet ...varbut tomer aizej pie psihologa un aprunajies...esmu dzirdejusi ka mazliet palidzot sados brizos.novelu izturibu!

draugs prasa kas noticis?

tavs draugs laikam mazliet bremzēts:-/.. pāris mēnešus atpakaļ tāda liela nelaime un tāds jautājums? varbūt ir vērts viņam paskaidrot, ja tiešām tik neattapīgs. varbūt varēsi rast kaut nelielu mierinājumu no viņa.