Nu, ir tāds "šablonīgs" skaistuma "ideāls" šobrīd. Uz ielas to daudz nemanīsi, bet diskusijās par stilu un skaistumu - tur gan.
Bet nu, a ko tur brīnīties?
Mani, personīgi, vairāk izbrīna masu psihoze bērnu vārdu jomā. Kad gribēju dot vārdu savam, bija 3-4 varianti. Loģiski, ka bērniem cenšas ielikt interesantu vārdu, pie tam, tā, lai nebūtu rados/draugos vēl pieci tādi paši. Un ko - nākamajā gadā top 10 liktāko vārdu vidū - trīs no maniem variantiem! Draudzeņu bērniem arī "topa" vārdi. Un nē, es neuzskatu sevi par cilvēku, kam patīk skriet pakaļ modei, ne apģērbu, ne matu krāsu, ne bērnu vārdu ziņā. Bet redz, nekur tālu no tās masu psihozes nevar aizmukt :)
Tas vienādais "šablons" cilvēkiem arī LIEKAS, tiešām, gõdīgi LIEKAS skaists. Un kas tur neparasts, ka cilvēki grib būt skaisti (nevis izcelties izcelšanās pēc un šokēt ar "individualitāti")?