boots, nebaidies no tās paskaidrojumu kaudzes. Tā ir tikai formalitāte. Viss atkarīgs no darbavietas - kādam pietiks vienkārši, ka aizpildi attiecīgu veidlapu, cits vēl gribēs klāt paskaidrojumu. Bet, kamēr kasē nav iztrūkuma, nav dzirdēts, ka pret kādu būtu sankcijas. Galvenais, ja kaut ko atgriez vai tamlīdzīgi, čekus ārā nemet - tie būs nepieciešami.
MADasaHATTER, citu pārdevēju var pasaukt, ja strādā kādā pārtikas lielveikalā. Apģērbu veikalos pārdevējas nereti ir pa vienai. Tad tādos gadījumos var piezvanīt kolēģiem vai veikala vadītājam. Trakākajā gadījumā uz kases aparāta ir uzlīme ar apkalpojošo servisu, var zvanīt tiem un prasīt, ko tagad darīt. Viņi gan nepateiks, kādas veidlapas un paskaidrojumi jāraksta, taču izskaidros, ko darīt ar pašu kases aparātu.
Kas attiecas uz kodiem, visus no galvas nekad neiemācīsies. Pirmkārt, preču klāsts mainās. Otrkārt, ir lietas, ko cilvēki pērk reti. Piemēram, es pēdējā laikā mulsinu dažādu iestāžu (Narvesen/Statoil/Citi benzīntanki) darbiniekus ar to, ka mēdzu pirkt vienkārši tukšu krūzi vai krūzi ar karstu ūdeni. Daru tā jau gadu un, ja neskaita vienu vietu, kur to daru salīdzinoši regulāri, nav vēl trāpījies neviens pārdevējs, kas zinātu tos kodus no galvas - vienmēr meklē. Bet tas nepadara viņus par sliktākiem pārdevējiem.