Jautājums- vai pašpietiekamība nozīmē spēju aizstāt savu mīļoto cilvēku ar citiem prieku izsaucošiem apstākļiem?
Pašpietiekamība ir spēja iztikt bez otra, ja tāda otra nav (tepat ir pilns ar diskusijām, kurās meitenes mokās, jo viņām vajag vismaz kaut kādas attiecības - neprot vienas iet uz teātri utt.). Ilgas pēc otra, ja viņš ir kaut kur, bet tālu, ir dabīgas. Tās sajūtas nevar noslāpēt ne sports, ne kino. Kāpēc vispār būtu jāaizstāj mīļotais cilvēks?
Es domāju, ka drīzāk brīžos, kad viņa pietrūkst, vari domāt par to, kā viņu iepriecināt, kad atkal satiksieties. Nu, es nez, es vienam šalli uzadīju, kad viņš ziemā uz mēnesi komandējumā aizbrauca un lidostā ar to rokās sagaidīju... Varbūt kaut kā tā Tev palīdz?