Man pēc šķiršanās arī sāpēja aptuveni 3 gadus ;-) tas tikai tāpēc, ka man pret cilvēku bija tik stipras jūtas, kas neaprobežojās ar vārdiem - Es Tevi mīlu!. tas bija kas daudz vairāk, cilvēks bija ģimene, kuras īsti man nekad nav bijis! Es nebiju vienaldzīga cilvēkam, jo es biju tā, kas saprata, ka attiecības ved strupceļā. Lūk māsīca drošivien ļoti mīlēja un cerēja uz to labāko, ka būs kopā, ģimene, bērni. Nav tehnikas kā cilvēkam pārdzīvot zaudējumu, tā, ka lūdzu nevajag komentēt, ka tas nav normāli utt! Psihiskajā uzskaitē neesmu tā, kas tas ir pilnīgi normāli, ka kādam vajag daudz vairāk laika!