riteņbraucējām un kājām gājējām

Meitenes žēl, bet nu tas ir traumatiski kā gājējam visu laiku griezt galvu uz atpakaļu, it sevišķi uz VEF tilta, vai atkal kāds idiots pilnā ātrumā nenesas virsū.
Rīgā ar riteni principā nebraukāju, nu galīgi nepatīk,uz brauktuves vispār nejūtos droši. Nav man tas vajadzīgs.

Gājēji pārvietojas haotiski, ieurbušies telefonos, neskatās kur iet, staigā no vienas puses uz otru, pārietojas izteikti lēni.

par ieurbšanos telefonos nāk prātā šis video
https://www.facebook.com/ly.kimheang.5/videos/900914306639745/ :-D

Bet vispār mums ir jāsāk kārtīgi apdomāties par savām tiesībām, gan ejot, gan braucot ar mašīnu un velo . Pati gan braucu ar mašīn u, gan siltajā laikā ar velo, protams arī eju. Personīgi esmu pieklājīga, ar velo braucu tā, lai varu noreaģēt, kad ir kāds šķērslis, ja ir lielāka cilvēku plūsma, tad mēdzu arī stumt riteni. Vienmēr pasaku paldies, ja kāds speciāli manis dēļ palaiž garām, netrinkšķinu zvaniņu, lai nenobiedētu kādu gājēju.
Ko varu teikt, kad es eju pa ietvi, man arī ir šis tas, kas tracina, piemēram, nesteidzīgs draugu "bars" izpleties pa visu ietvi, un tad pārējiem gājējiem nākas viņiem kaut kā izpraukties garām. Vienmēr apbrīnoju tos cilvēkus, kuri šaurākā ar gājējiem pārpildītā ieliņā, kā tanki vienkārši nāk virsū un pat nedomā nedaudz pavirzīties.
Braucot ar mašīnu un redzot tos agresīvos braucējus, kuri vairākkārt pārsniedz pilsētas atļauto ātrumu, nekad mūžā neapsveru iespēju braukt ar riteni pa ielas malu. Mani arī mulsina tā velo josla uz Lāčplēša ielas, jo dažas reizes braucot, kad bija intensīvāka satiksme un aiz manis kāda mašīna ātri pietuvojās, nemaz nerunājot, ka ik palaikam ir noparkoti auto uz tā veloceliņa :-O
Es pat negribu domāt ka mani kāds gājējs varētu pagrūst uz ielas, tad jau laikam siltajā laikā turpmāk būs vien jāpārvietojas tikai ar auto, tas laikam Rīgas iedzīvotājus un gājējus vairāk iepriecinās, it īpaši siltajā laikā, izplūdes gāzes virmos vairāk...

Random izgāju cauri komentāriem, dažas pērles patīk, piem. Tie kas nebrauc 40min ar riteni resnuļi utt. Haha, jā, resnuļi resnuļi. Noteikti daudz ofisnieku un citu "zolīdo" darbu pārstāvji alkst mīties 40min un tad visu dienu sasvīduši sēdēt. Ja ir iespēja iet dušā normāli, ok, bet tāda nav visiem, nerunājot jau par viena uzņēmuma darbiniekiem, cik tad dušas vajag, lai 100cilvēku uzņēmums izdušotu visus rīta braucējus. Cmoon, saņemās. Kā arī ir cilvēki, kuriem darbs nav vienīgais mērķis konkrētajā dienā + vēl bērni pa skolām/dārziem/pulciņiem jāizvadā. Šo nerakstu kko taisnodamās, vnk nesaprotu, kā var tādas stulbības rakstīt. Ā, un jā - skauž nu ļoti riteņbraucēji korķos, īpaši, ja sākas lietus, tad sēžu skausdama :D
Man patīk braukt ar riteni, bet es noteikti to nedarītu rīgā pa braucamo daļu, nedz arī pa šaurajām gājēju ietvēm. Tas noteikti nav primārais transportlīdzeklis.
Diemžēl riteņbrauceji bieži aizmirst, kur tiesības, tur arī pienākumi.

Vienmēr apbrīnoju tos cilvēkus, kuri šaurākā ar gājējiem pārpildītā ieliņā, kā tanki vienkārši nāk virsū un pat nedomā nedaudz pavirzīties.

+
Bet katrā gan gājēju, gan riteņbraucēju, gan autovadītāju grupā ir tādi, kas būs toleranti pret citiem, un tādi, kas nebūs. Tas, ka riteņbraucēji pēdējā laikā pieprasa sev vairāk uzmanības un privilēģijas, tas gan. Man netraucē līdz brīdim, kad kāds nesas man tieši virsū un burkšķot negribīgi piebremzē, lai varētu izmainīties vietām šaurākā, cilvēku pilnā vietā.

Izlasīju rakstu un esmu pilnīgās šausmās. Labi, lielai daļai autovadītāju nav nekādas saprašanas par to, kā braukt un respektēt citus uz ceļa, taču ja vēl gājēji sāk ko tādu darīt? Nesen redzēju, kā bariņš padsmitgadīgu puiku Rīgas centrā izskrien ielas vidū un taisa selfijus. Pēc pāris sekundēm pa to pašu ceļu aizdrāzās auto. Šķiet, ka nevienam vairs nav saprašanas, kam ceļa satiksmes noteikumi domāti vai cik vērta ir cilvēka dzīvība.

Man ļoti patīk velosipēdi, bet tie nešķiet īpaši pielietojami Latvijā. Pirms pāris gadiem pagadījās tāds tālāks braucamais gabals un tur kāds īpaši "jauks" automašīnas vadītājs man norādīja "īsto" vietu, burtiski cenšoties notriekt (iestūrēju grāvī), jo, redz, šosejas līkumā riteņbraucējam ir kaut kur jāizčib, lai tas netraucētu čalim BMW, kas kaut kur nesas. Biju tā pārbijusies, ka atbraucu mājās un kopš tā laika Latvijā tā īsti nemaz neesmu ar riteni nekur braukusi.
Vēlāk kādu laiku padzīvoju Vācijā - tur pārvarēju savas bailes no auto. Tur tiešām riteņbraucēji var justies kā dievi, droši braucot pa speciāliem celiņiem un arī tad, ja to nav, vairums cilvēku apzinās, ka viņi nav vienīgie, kas atrodas uz ceļa. Taču te vienkārši nav nekādas kultūras!

Lai vispirms salabo ceļus, jo pa ceļa malu pabraukt tik tiešām ir grūti.

Kā noprotu, uz VEF tilta speciāli tiek turēts bruģis, lai automobiļi nebrauktu ātri. Ar velosipēdu pabraukt pa bruģi un, pie tam, pa to šauro tilta brauktuvi ir diezgan nereāli. Un gājēju ceļš tilta vidū ir pat mākslīgi sašaurināts.

Vienlaikus aicinu riteņbraucējus apbraukt gājējus pietiekami lēni un pietiekamā attālumā, jo ir gaužām nepatīkami, ja kāds dullais padrāžas garām gar sāniem no aizmugures.

Būs jāpaiet vēl trim paaudzēm, kamēr izzudīs šī padomjlaikos ieaudzinātā mūsu tautas "kultūra", kas izpaužas "saprotošajā un godbijīgajā" attieksmē vienam pret otru.