Sveikas, atkal es!
Acīmredzot vēl no jums neesmu dabūjusi pamatīgi pa ausīm:D!
Šodien devāmies ciemos pie maniem radiem uz lielu jubileju. Jau iepriekšējās reizēs šie apciemojumi beidzās ar to, ka mans vīrietis bija dusmīgs uz mani vairākas dienas, jo viņš pa to laiku varēja izdarīt daudz citu lietu. Šodien tas pats....bijām pie mana opīša uz apaļu jubileju, bet beigās mīļā mazmeita aizbrauca pirmā, jo lieliskajam vīrietim bija jāmācās....varat minēt, ko viņš blakus istabā dara!
Pa ceļam viņš sāka izmest frāzes- man nevajadzēja tur būt....citiem vietas nepietika,jo es biju- es neesmu ģimene, bet tie,kuri ir ģimene, viņiem nebija kur sēdēt....Lieki piebilst, ka vieta bija visiem, kājās nevienam nebija jāstāv un vēl bubināja, ka viņam tak bija vēl jāmācās.....Tagad divas dienas es jutīšos kā neliete, kura izjaukusi visus viņa plānus...
Mēs vadām kopā kādu projektu, projektā piesakās cilvēki no malas un pieteicās meitene, ar kuru viņam acīmredzams, kas ir bijis, bet viņš absolūti to noliedz....viņa bija, viņš- pilnīgi ignorēja mani, apsēdās gandrīz viņai blakus lai gan zināja cik ļoti sāpīgi man ir uz to visu noskatīties un jā, viņš man kategoriski aizliedza viņu neiekļaut sarakstā, jo būs tak nauda no viņas...... Ja parasti beigās bildējoties esam viens otram blakus, tad šoreiz tā nebija, pats aizmuka uz otru pusi...es paliku stāvot ar man nezināmu cilvēku, iespējams, ka tādēļ,lai viņa neredzētu, ka viņam ir attiecības, lai gan viņa to zināja.....rezultāts tāds, ka kopš šīs dienas viņš ir pilnībā noslēdzies, iespējams, man liekas.......
eH....cik grūti pārkāpt tam slieksnim kurš visus pirkstus jau nobrāzis.......