Protams, nav labi jaukties citu dzīvēs, bet es iedomājos to meiteni un nejauki liekas, ka daudzi apkārtējie zin kāds viņas puisis kretins, bet viņa pati nē.. (tas protams, ja ta ir taisnība)
Vai viņa pati no neredz un nezin ?
Un kā vēl zin, tikai negrib izrādīt.
Varbūt labāk izstāsti savam draugam, nevis viņa māsai uzreiz, ja jau tik ļoti gribās to faktu kādam izstāstīt, lai sirds mierīga? Savādāk, ja tā tiešām ir taisnība, un kādā mirklī tu pavisam nejauši pasaki, ka zināji, dzirdēji tādas lietas iepriekš, var sanākt vēl nesmukāk. Es pati, iedomājoties sevi tās meitenes vietā, labāk gribētu, lai ar mani to pārrunā paši, paši tuvākie, nevis to tuvāko draugi un draudzenes, lai cik attiecības būtu labas.
kāpēc tāda pārlieciba, ka zin? pati zinu 2 meitenes, kuras bija ļoti aizvainotas, kad daži no draugiem zināja krapšanas faktu, bet noklusēja ar domu, ka nav ko jaukties citu dzīvēs. Jā, viņas ar laiku pašas atklāja, bet ar loti ilgu laiku un jutās vēl dranķīgāk un kā riktīgas muļķes, kad uzzināja, ka citi to zinājuši, bet nav pateikts un tika domāts, ka viss ir ideāli. Ja būtu zināts ātrā, nebūtu tik daudz laika izšķiests neauglīgā attiecībām
Draugi, draudzenes varbūt.Bet ja dzīvo kopā jau ilgāku laiku tad bieži vien pazīst viens otru diezgan labi un jūt kad kaut kas nav tā. Dzīvot attiecībās viss nav vienkārši - krāpnieks un cietušais. Tā ir tikai aizberga virsotne. Nav arī tā ka vainīgs ir tas kas kaut ko izdara, bet arī tas kas, iespējams, neko nedara, lai attiecības būtu labas.Tā ka vainīgi vairāk vai mazāk ir abi un tas ka vienu pieķer aiz rokas un sūdzas otram - ir bērnudārza līmenis.Ļaujiet cilvēkiem pašiem dzīvot savu dzīvi.