Nu, ne gluži vienmēŗ vainīgi ir zaķi.
Piemēŗam, vienreiz biju lieciniece tam, ka atteicās biļeti transportā pārdot kungam, kurš vēlējās norēķināties monētās. Protams, 2eur nav maz, ja jāskaita "melnie". Tomēr, arī tā ir nauda un, ja Rīgas satiskme nevar nodrošināt biļešu iegādi pie pieturām visās diennakts stundās, tad šoferim nav tiesību atteikt nekādu naudu. Nekādu naudu vispār. No cilvēciskās puses var saprast gan vienus, gan otrus - bet kas cits atlika šim cilvēkam, ja ne braukt tālāk bez biļetes?
Labi, konkrētajā gadījumā es naudu samainīju - nebija nedz grūti, nedz žēl. Bet ne vienmēr pa rokai ir atsaucigi līdzpilsoņi.
Tāpat, nereti gadās, ka vienas pieturas ietvaros šoferis nepārdod biļeti absolūti ignorējot faktu, ka pirms braukšānas uzsākšanas esi iedevis naudu, arī ja tā ir precīza.
Netaisnība un nekaunība valda no abām pusēm un ir pilnīgi iespējams, ka vienas pituras (vai pat vairāku) robežās cilvēkam nav iespējas nopirkt biļeti.