Tām, kurām Velnamātes. ;)

Man ģimenē līdzīgs stāsts. Tēta mamma necieta manu mammu, rīkoja skandālus (arī kāzās)... Līdz piedzimu es. Bet tad jau tās attiecības bija riktīgi sabojātas. Nu ko, man nekad nav liegts ne ar vienu tikties, nav stāstītas sliktas lietas, mamma centās ievērot manas tiesības, braucām pie tēta vecmammas uz svētkiem utt. Bet tas jau nemaina cilvēku. Pati no diezgan agra vecuma jutu nepatiku pret vecomāti, tagad arī apciemoju tikai tādēļ, ka "vajag". Bet ar mammas mammu ir pavisam citas attiecības - siltas un mīlošas.

Ļauj bērnam pašam izlemt. Pacieties. Te vairs nav tikai tavas intereses un vajadzības, ko plāno aizstāvēt. Ja viņa patiešām ir nejauka, bērns to jutīs tāpat.

Marssa

bija situācija, kad biju viena ar zīdaini vairākas dienas un draugs nebija mājās, drauga māte mani dzina stresā ar savu stulbo domāšanu un stresošanu, nedomājot, ka man problēmas jau tā pietiekošas. Tad pateica, ka taisās iebraukt pie manis ciemos, tad pateicu, ka es negribu un neesmu gatava šobrīd viņu pieņemt un viss. Mazliet apvainojās, bet uz to brīdi man bija vienalga, vēl tagad ir aizvainojums par to laiku un to ko viņa izdarīja, unpar viņas uzskatiem, bet viss palēnām jau nokārtojās. Tikai es nekad neesmu tēlojusi labo un pielīdusi viņai. Neļauju arī jaukties audzināšanā un lieku ievērot to, ko es daru, jo es audzinu pa savam.

Lilii, nu mums ar vīra māti ari atšķiras uzskati par bērnu audzināšanu. Viņa ir iestrēgusi senajos laikos:D es skaidri paužu savu viedokli , ka nedarīšu tā kā viņa saka. Tagad viņa zin, ka nevajag mani komandēt , jo neklausu tāpat.

Lai gan kopumā man samēra labas attiecības un kamēr bērna nebija, tad bija pavisam labas.

Manas draudzenes drauga māte ienīda manu draudzeni, vispār nebija kontakta un draudzene pat nebrauca ziemassvētkos ciemos, kad uzzināja, ka viņi gaida bērnu, māte pateica, ka dēls esot norakstīts.
Kontakta nebija.
Piedzima bērns, "vellamāte" izmainījās līdz nepazīšanai. Bet draudzene nebija kategoriska, līdz ar to tagad viss ir pat ļoti labi. Katru dienuzvana, interesējas, draudzene pati atstāj mazo uz stundiņām "vellamātei".
Viss ir galvā. Un cilvēki mainās. Vajag censties to pieņemt BĒRNA DĒĻ!!!!!!!!! Egoistes.

Ja jau izaudzināja Tavu vīru tik lielisku, ka apprecēji, kāpēc lai Tavam bērnam (viņas mazbērnam) ko sliktāk darītu?
Murgs!
Kāpēc apdalīt SAVU BĒRNU????? Lai pašapmierinātos un savu varu parādītu?????

Marssa , nu dzīvē notiek tā, ka ciemos neaicina ne uz dzimšanas dienām nekur. Un arī pie omītes ciemos nelaiž, jo saka, ka tur neesot ko meklēt..

Sieviete noliec savu milzīgo egoismu malā. Ne tu viena to bērnu taisīji, ne tev vienai ir tiesības izlemt visu. Ja tu cieni savu vīru, tad samierinies un lūdzu neliec bērnam ciest no tā, ka tev ir kādas problēmas ar konkrēto cilvēku. Neticu, ka vīramāte apzināti tavam bērnam pāri darīs un audzinās. Bērnu audzina vecāki.

tieši mana vīramāte aizliedza un pēra manu vīru kad viņs gribeja ciemoties pie sava teta mammas, kad uzzinaja ka viņs pa kluso iet ciemos un viņu ome lutina un dod naudu, bērns tika sodīts... vīrs vairs negaja pie savas omes, viņs viņai vienīgais mazbērns, kuram viņa gribēja mantojumā atstāt māju, zemi utt to visu liedza vīra mamma... panāca to ka vīrs nevar atrast savu omi...gadus 10 nav redzējis un pardzīvo...tā ir trauma bērnam

Lai kāds būtu cilvēks, tā tomēr nevajadzētu darīt

Nu, nu. Es bērnībā no vecmammas visādas riebeklības par mammu dabūju dzirdēt. Kāds viņai šoks bijis, kad viņas mīļais dēliņš atvedis to "melno vārnu" (mammai tumšas acis un mati) atrādīt, un kā viņa centusies pierunāt, ka kaimiņos tak smukāka meitene dzīvojot utt. Nu, un visādas nievājošas piezīmes.
Protams, arī mamma vecmammai nekādas slavas dziesmas nedziedāja, tikai atšķirība tā, ka viņas iebildumu bija adekvāti. Bet kā mazs, dumjš bērns toreiz nesapratu, kas un kā, un kam taisnība.
Ja man pateica, ka es izskatoties vai uzvedoties kā mamma, tad tas skaitījās uber apvainojums. Nu, vēl jo projām viņa to izsaka kā apvainojumu (tikai tagad es iekšēji priecājos par tādu salīdzinājumu).

Tas ir - vēl joprojām izteica to kā apvainojumu tad, kad vēl pie viņas rādījos.

Es tikai vienu nesaprotu par tādām vīramātēm. :-)
Vedeklu neatzīst (lai gan tā ir daļa no dēla un ģimenes), bet redz tās neatzīstamās bērnu, kas ir tāda pati daļa no dēla un ģimenes, gan atzīs? 8-)

mazbērns ir viņas bērna bērns, asisnsradinieks utt, vedekla...svešs cilvēks, vairak nezinu kā lai izskaidro

Man bija draudzene, kurai toč bija traka vīrene - viņas 20 dzimšanas dienā, viņa atbrauca, sadzērās un iepļaukāja to manu draudzeni. Citreiz vienkārši piezvanīja, lai pateiktu, ka draudzene ir pārāk resna, lai eksistētu un, ka aizņem pārāk daudz vietas autobusā.

Bet ko ? Kad draudzene apprecējās ar to dēlu, un gaidīja bēbīti, tad vīramātes attieksme mainījās.
Protams, draudzene ietur distanci un nelaiž pārāk tuvu, bet es, piemēram, savam bērnam gribu iemācīt arī piedot cilvēkiem.

(es neesmu tā draudzene, ja nu kādai atkal izlikās)

Un, kas būtu tādā situācijā, ja vīram būtu sliktas attiecības ar tavu māti un viņš pateiktu kategorisku nē-mans bērns ar to sievieti netiksies.

Ja es pati laba biju, tad man visi labi bija!
Vecāki ir jāciena- arī vīra.
čupoties lieki nevajag, bet būt cilvēkam tas ir svarīgi. Tā ir Tava ģimene. pašai tajā jādzīvo.

Pa lielam jau tiešām uzskata, ka bērns ir tikai viņas dēla bērns un vedeklas paliek otrā plānā kā tukša vieta.

Reti ir gadījumi, kad bērnu arī neatzīst, bet pa lielam jau priecājas, tas nekas, ka vedeklas briesmones, kuras dzemdējušas mazos briesmonīšus, bet gan jau domā, ka bērns nav vainīgs, ka māte tāda čūska gadījusies. :D

Un, kas būtu tādā situācijā, ja vīram būtu sliktas attiecības ar tavu māti un viņš pateiktu kategorisku nē-mans bērns ar to sievieti netiksies.

Ja tā pavisam godīgi, šādu variantu pat neapsvēru, jo viņiem ir fantastiskas, ideālas attiecības un saskarsme (l). Un tas nekad nevarētu būt citādi, jo nāku no ļoti draudzīgas ģimenes :-)

edeklas briesmones, kuras dzemdējušas mazos briesmonīšus, bet gan jau domā, ka bērns nav vainīgs, ka māte tāda čūska gadījusies

- tiesi mērķī, es domāju manēja tā arī domāāā :D

Stulbas vistas lēmums, piedod, ka tā saku! Man māsīcas arī netika vestas pie vecmāmiņas, jo mammas brālis bja precējies ar muļķi un egoisti, kura ar vecmammu nesatika. gala rezultāts - vecmammai ar māsīcām nav izveidojies nekāds kontakts. Bet tas laikam ir tas ko vēlies ;-) tu neesi tavi bērni, un vecmammai mazbērni nebūsi tas, kas tu. Tie ir citi cilvēki, kam pašiem jāļauj pieņemt lēmumi. Ja bērniem nepatiks vecmamma, kas ir visai maz ticams, tad tās būs viņu tiesības :-)