Labvakar! Tātad sākumā biju domājusi, ka man ir urīnpūšļa iekaisums, bet par cik zāles nelīdzēja, analīzes bija labas un ginekologs arī neko neatrada, viņa teica, ka varbūt man ir depresija un to visu dara nervi.
Pārdomāju to un jā, laikam jau tā ir. Jau 3 ned mokos ar wc vajadzības sajūtu, tā mainās ik pa dienām tā pat kā garastāvoklis. Vakar pamodos ap 5 no rīta ar trauksmes sajūtu visā ķermenī, un jau no rīta biju raudulīga un vakarā atnākot pēc augstskolas iekritu gultā un izraudājos. Bet, ja man prasītu iemeslu - īsti nezinu kāpēc. Nav arī nekāds naids pret sevi, bet laikam daudzas lietas, kas krātas sevī nav izturējušas un ir uzsprāgušas + stress.
Tad nu jautājums - negribu iet pie psihiatra vai psihoterapeita, bet kā var tikt pāri depresijai?
Cenšos mājās sēdēt mazāk, sāku skriet, eju ārā uz mežu, bet laikam īpaši labāk nepaliek. Ir kādi ieteikumi? Vai bezrecepšu medikamenti?
1164
