Ja cilvēkam nav pretīgi tā uzvesties un aprunāt, tad vēlāk nav arī pretīgi pielaizīties. Zinu tādu cilvēku sugu, eju garām kā tukšai vietai. Ja nu akurāt vajag runāt tieši ar to cilvēku, tad vēsi, neitrāli, bet ne ņirgājoties vai pazemojoši, tik zemu nolaisties nevēlos, esmu pieklājīga, bet norādu robežas, ka šī nav nekāda draudzīgā saruna un lai necer, ka pie manis kādreiz varētu vērsties pēc palīdzības. :)