Dzīvot vai eksistēt?

Nauda noteikti spēlē lielu lomu. Knapināšanās ir izdzīvošana.

Bet, ja runājam par garīgāku līmeni? Vai bez naudas cilvēks nespēj dzīvot, bet gan tikai eksistēt?

Galvā ir galvenā atšķirība. Un dzīves uztverē, vērtībās.

Ir jābūt reāli augstam garīgās attīstības levelam, lai cilvēks spētu bez naudas. Tur ir "jāizaug" garīgi. Un diez vai lielākajai daļai cilvēces tas ir pa spēkam..

katram savs. vienam baudu sagaadaa celoshana, daudz draugi apkaart, balliites. otram atkal lielaakaa bauda ir ieritinaaties gultaa ar graamataam. Ja cilveeks ir laimiigs un vinju nenomoka gruutsirdiiba par savu dziivi un nemitiigas domas par shaadiem jautaajumiem, tad viss ir kaartiibaa.

Ir jābūt reāli augstam garīgās attīstības levelam, lai cilvēks spētu bez naudas. Tur ir "jāizaug" garīgi. Un diez vai lielākajai daļai cilvēces tas ir pa spēkam..

Vai nav tā, ka patiesībā ne jau cilvēkam tas nav pa spēkam, bet gan sabiedrība ir notrulinājusi cilvēku līdz tam, ka viņš vairs nespēj nebūt naudas kalps?

Lielākā daļa lv iedzīvotāji eksistē. (t)

big bad wolf Kāpēc? Kas par to liecina?

Manā uztverē eksistēt nozīmē dzīvo bez naudas.

Vai tiešām vienīgā atšķirība starp dzīvošanu un eksistēšanu meklējama naudā? Vai cilvēks ar naudu nevar tikai eksistēt un cilvēks bez naudas dzīvot?

Vai nav tā, ka patiesībā ne jau cilvēkam tas nav pa spēkam, bet gan sabiedrība ir notrulinājusi cilvēku līdz tam, ka viņš vairs nespēj nebūt naudas kalps?

Tas, protams, skaisti skan, bet nauda spēlē lielu lomu. Un nav runa par jahtām vai Bentlijiem. Lai smuki ieritinātos segā ar kūpošo kafijas krūzi vienā rokā un grāmatu otrā, jābūt mājvietai, kuru nav bail zaudēt, jo nenomaksāts kredīts vai komunālie, lai Tu varētu nopirkt to pašu kafiju nauda arī ir vajadzīga. Jā, pa lielam dzīves baudīšana katram ir sava, bet tāpat tam visam apakšā ir nauda savu vēlmju un iegribu apmierināšanai.

Man liekas, ka lielākoties es eksistēju... un ne jau tādēļ, ka nebūtu naudas... vai būtu badā... Nē... vienkārši aizmirstu ik pa laikam apstāties un ``pasmaržot rozes```, ievilkt dziļi plaušās gaisu un piemirstas priecāties par mazajiem prieciņiem, kuri izraisa sejā smaidu... man liekas ļoti lielā mērā rutīna liek mums eksistēt...

Katram sava uztvere.

Nejau pašā naudā ir laime, bet tajā ko nauda var sniegt. Drošība, mājoklis, ceļojumi, studijas, silts/ērts/paša izvēlēts apģērbs, garšīgs ēdiens utt... nemaz nerunājot par izklaidēm, hobijiem utt, kas sniedz pozitīvas emocijas.

Nedomāju, ka visa sāls ir naudā, bet drīzāk attieksmē, sevis pazīšanā un spējā sasniegt mērķus. Piemēram, var būt arī miljons kontā, bet var nebūt, kur tērēt - ir taču tik daudz cilvēku, kas nespēj just saikni ar citiem, kuriem nav hobiju un paši nezina, kas sagādā prieku un tamlīdzīgi. Un tad eksistē, jo nespēj dzīvot un baudīt. Toties tie, kas zina, ko grib un kas patīk, to var sasniegt ar minimāliem līdzekļiem.

To var ļoti redzēt cilvēkos - apmierinātību, īstus hobijus, plašas intereses. Pretējo tāpat.

Vai bez naudas cilvēks nespēj dzīvot, bet gan tikai eksistēt?

Es teiktu, ka nevar. To var tikai bomži un dīkdieņi, kuri uzsēdušies kādam uz kakla, pie tam tādam, kas itkā nav garīgs un pasaulīgs, bet naudas kalps.
Jā, dzīvot = pelnīt vai būtu nodrošinātam ar kāda naudas kalpa finansēm.
Filozofēt par trulo sabiedrību un dzīšanos pēc naudas.. nu nez, nez. Kaut kāds bums ar dīkdieņu domugraudiem. Interesanti, kurā tad laikā ir bijis tā, ka neparko nevajag maksāt? Tad, kad nebija naudas, bija maiņa, bet arī maiņa ir veids, kā tirgoties.

nauda rada droshiibas sajuutu, bet arii ar naudu cilveeks var tikai eksisteet, neviss dziivot.

Atskiriba starp dzivosanu un eksistesanu ir sajuutaas. Kadam tas sajutas rada nauda, kadam milestina, kadam veseliba, kadam vienkarsi emocijas.
Bet ta, ka viennozimigi tikai nauda, ta es neteiktu. Ari turigi cilveki niikulo nelaimigas attiecibas vai garlaicibaa, ko nauda nespej kliedet.

Selīna - Mana doma ir vairāk nevis par to, vai cilvēks vispār spētu izdzīvot bez naudas, bet gan par to, vai naudas nozīme nav stipri pārvērtēta mūsdienās.
Protams, nauda pamatvajadzībām ir nepieciešama. Bet, vai ir nepieciešams stipri vairāk naudas nekā pamatvajadzību nodrošināšanai, lai varētu ne tikai eksistēt? Vai dzīvot spēj tikai bagātie cilvēki? Vai tā ir ekstra un pārējiem atliek vien eksistēt?

Kas nu kuram ir pamatvajadzības. Kādam tas ir kaut kāds dzīvoklītis sazin kur, rīsi un cīsiņi vakariņās utml... kādam pamatvajadzības ir dzīvot tīkamā mājoklī, ēst gardus ēdienus utml. Lai justos labi, man jājūtās brīvi savās izvēlēs un iespējās un to, vismaz man, noteikti var sniegt nauda!