Lielu gadu starpība attiecībās.

Manai māsai ar vīru ir 19 gadu starpība. Var jau smieties, bet 12 gadus dzīvo ļoti labi.

14 gadi nav nekaada lielaa starpiiba. bet nu 18 un 32. Ko gan pieaugusham viirietim vajaga no mazas meitenes?! (t)

Labi, ka esi vismaz pilngadīga. Taču uzskatu, ka 18 gados ir pavisam savādāka domāšana, pieredze kā 32 gadīgam vīrietim. Jā, saprašanās var būt laba, bet nopietnos brīžos domās var būt ļoti dažādas. Izsaku tikai savas domas.

Jā, saprašanās var būt laba, bet nopietnos brīžos domās var būt ļoti dažādas.

Tas gan, kaut vai saimnieciskos jautājumos.

Piekrītu tam, ka 18 gados tas ir pārak... bet tā vispār neesmu pret, jo svarīgākais ir tas, kādas attiecības veidojas pēc tam un to, kā jūs protat ar tām apieties...

Pati nevarētu būt tādās attiecībās. Mani nekad nav piesaistījuši par sevi krietni vecāki vīrieši, labāk patīk +/- vienaudži. Nespēju iedomāties, ka varētu būt kopā ar kādu, kurš varētu būt mana tēta draugs. :D
Par citiem man vienalga. Ja cilvēks patīk, kopā ir labi, ir kopīgas intereses, nav jau, ko zaudēt. Būtu muļķīgi nemēģināt tikai tādēļ, ka viņš, redz, ir vecāks nekā Tu.

Nu, pamēģināt jau var, ja tā vēlies.
14 gadu starpība nav nekas ārprātējs, bet man tas tomēr pieņemamāk liktos tad, ja vienam ir kādi 30 gadi un otram 44. Tavā gadījumā vēl tā šaubīgi, vai kaut kas nopietns varētu izveidoties.

Kāda starpība, ko domā citi. Galvenais ir tas, ko tu domā. :-)

Kaut gan, jā.. Ja, teiksim, sievietei ir 35 un vīrietim 49, tad atšķirība neliekas traka.
Bet kas gan pieaugušam vīrietim varētu interesēt tik jaunā meitenē, kas pat skolu nav beigusi? Ok, tiešām parandiņot vēl varētu, bet uzsākt nopietnas attiecības, rast kompromisu sadzīvē utt? Man šķiet, ka baaaaigi grūti..

Tas ,kad man ir 18 ,attiecinot uz mani nav rādītājs,jo es esmu loti nobriedusi. Mums veidojas,loti nopietna saikne,ir skārusi tēma par kopdzīvi! Es loti to gribētu,jo zinu,ka būtu lieliska sieviete un saimniece. 32 gados protams vīrietis ir nobriedis un jau ir plāni par bērniem un gimene ,bet ne manā gadījumā. Mani tikai uztrauc nākotne..un no vienas puses jaunai 18 gadus vecai meitenei,jau ir itkā par vecu ,jo citas vērtības un utt ,bet man nekad nav bijis īsti tēva mīlestība un uzmanība un gimene kā tāda ,varbūt tas arī ir iemesls...! :(

Es ar savu vīru esmu kopā no 16 gadu vecuma, viņš par mani ir 11 gadus vecāks. Nu, ko? Dzīvojam ļoti laimīgi:) Un es nejūtu to starpību.

Tas ir atkarīgs no cilvēkiem. Ja 18 gadniece ir pieaugusi, nobriedusi, uz priekšu. arī vīrietim tāda būs interesanta. Ja 18 gadniece bērnišķīga vēl ir, prātā vēl zirgošanās ar draudzenēm un vēl iekšā bērnišķais naivums , vīrietim noteikti nebūs interesanta. :-)
Zinu, vienu vīrieti, kuram ir 41 gads, bet pats tāds jauneklīgs, izskatā un domāšanās, viņa draudzenei ir 23 gadi un viņš ļoti labi saprotas ar viņas draugiem, jauniešiem vecumā no 20-25.:-)
ā, un vēl viens pāris zināms sieviete vecāka -32 , puisim ir 27, bet tāds neaktīvs mājās sēdētājs, neko negrib, strādā par IT specu un dzīvo tajā pasaulē, sieviete gan ļoti atraktīva. un tad liekas, ka viņa jaunākas ir. :-)Tā ka vecums ir relatīvs.

Es nevaru iedomāties kā 32gadīgam vīrietim saistītu meitene nopietnām attiecībām, kas vēl mācās vidusskolā vai ir uzsākusi studijas 1. kursā. Nē, nu var jau būt meitene tiešām tāda prātīga, bet pārsvarā tajā vecumā vēl vējš svilpo, lai cik pieaugušu gribētos tēlot. Randiņi, ceļojumu, labi pavadīts laikā, jā, bet kopdzīve nu nezinu. Laikam tā domāju, jo pati tā nevarētu.

Nu jā,bet iedomājaties nākotnē, man kaut vai 30 vinam 44 , man 30 jau būs sen kā studijas pabeiktas un būs jau karjera es uzskatu ,tad cilvēks sāk jau dzīvot,uzskatu ,ka noteikti es vēl pat klubotu,bet vai mans vīrietis,labs jautājums. Jo ,šis vīrietis ir mans ideāls,tāds par kādu es biju sapnojusi jau no pusaudzes gadiem,un es sev apzvērēju,ka man būs tikai viens vīrietis dzivē,nu kad aprecētos,jo man riebjas skirtas gimenes!! Man ir tā es esmu vainu totāla egoisteka vai ja iemilu es sevi atdodu visu un ziedoju...starpcitu manam tēvam ir 37 gadi un mātei 35 es nezinu ko vini par to visu teiks,jo vēl neko nezina.

man nekad nav bijis īsti tēva mīlestība un uzmanība

Meitenes, kuraam beerniibaa truucis teeva, biezhi vien neapzinaati meklee par sevi vecaakus viirieshus.

18 un 32 ir gandriiz divas dazhaadas paaudzes. Viirieshiem tas, iespeejams, ir savaadaak, bet es personiigi par sevi varu pateikt, ka savos 36 gados nemuuzham nesatiktos ar 18 gadiigu puisi.

es arii 18 gados domaaju,ka esmu baigi nobriedusi un gudra :D

Es zinu,manliekas,man tas ir psihologski ,man patīk tikai vecaki ,pat 40 gadigi,kuri ir kopti un smuki. Varbut man jaiet pie psihologa.

Stiprais dzimums- es tāda esmu dzīve piespieda tadai būt. Man ar mana vecuma cilv nav par kk runat ,man visi draugi ir 24-35 gadigi

varbūt iesākumā atjauno attiecības ar savu Tēvu;-)

Vecumam nav nozīmes, ja vien paši tam nepiešķirat lielu nozīmi. Svarīgākais, lai Jums kopā būtu labi.