Ikvakara klača

Skatos multenes youtūbā :-D, vāru putru un pārdomāju sociālā dienesta iespējas, ko varētu ieteikt kādam kungam, kas šodien darbā pie mums bija ar savu stāstu. Nezinu kāpēc, bet šoreiz gribas palīdzēt vairāk nekā ietilpst darba pienākumos... Ir šeit kāda, kas strādā sociālajā dienestā? Gribas idejas jau šovakar un neformāli, nevis rīt darbā un oficiāli.
Pie viena pārdomāju arī privātās dzīves nianses, lai būtu gatava visnegaidītākajiem pavērsieniem. Man vienmēr patīk iepriekš apsvērt dažādis variantus, lai zinu, ko iesākt.

Rīt pēcpusdienā ekskursija uz Baldones observatoriju.

Nevaru saprast, kā darīt- gaidīt, kad pāries kājas sāpēt un tad skriet otro reizi vai tomēr mēģināt ciest un skriet tāpat.
Draugs saka, ka pareizi jāpastaipās pirms un pēc skriešanas, bet, manuprāt, pirmajās reizēs tā vai tā sāpēs kājas. Es izstaipījos gan pirms, gan pēc skriešanas. Atceros, arī pamatskolā, kad skolotāja rādīja, kā pareizi vingrot, tik un tā nākošajās dienās knapi pa kāpnēm varēju uziet.

LaLaLa, negaidi, skrien. Vēlāk sāpēs mazāk.