Kāpšana pa karjeras kāpnēm / attiecību neesamība

Kā tad izskaidrot to fenomenu, ka eksistē karjerā veiksmīgas sievietes, kuras ir arī attiecībās? :)

Ja es būtu vīrietis šādā pat vecumā, statusā, man liekas, visi man sistu uz pleca un teiktu malacis, vecīt, tā turpināt, ej, cīnies un dari. Nekas nav nokavēts, gan sieviete pati uzradīsies. Jo veiksmīgāks vīrietis būsi, jo labākas sievietes lips klāt.

Bet, esot sievietes lomā, cilvēkiem paliek žēls skats uz mani par šo situāciju...

Riskēju ar lielu noriešanu :D bet... sorry 1000 eur 30 gados es nesauktu par kaut kādu ūber karjeru. Ok, ja ir aizaugsmes iespējas un pēc pāris gadiem Tev tas viss ies dubultā un trīskārši, vai ja tā būtu sava uzņēmējdarbība... Bet nevajag pārspīlēt. Esmu vairāk kā pārliecināta, ka pie šādiem apstākļiem var uzbūvēt arī attiecības un ģimeni. Tāpēc nav vērts sevi dzīt izmisumā, es Tavā vietā nedaudz atslābinātos un paskatītos apkārt, kādas ir iespējas.

Paris, es Tev piekrītu un neuzskatu tos par nez kādiem panākumiem, protams. Tāpēc jau arī meklēju tās izaugsmes iespējas un labāk apmaksātu darbu. Vienkārši tāds darbs prasītu VĒL vairāk no manis. Un, ja jau tagad man attiecību nav, tad ko es darīšu vēl stresaināka darba situācija. Par to ir tā dilemma.

Kādas iespējas kamā? Darbā vai vīriešos? :)

Man kaut kā šķiet, ka ne jau darbs ir vainīgs.
Ir cilvēki, kuri spēj sadalīt savu laiku un plkst. 17:00 aizvērt ofisa durvis un dzīvot bezrūpīgi, ballēties un randiņot. Un ir tādi, kas to nespēj.

Es kaut kā nespēju īsti līdz galam saprast darbaholiķus algotu darbinieku vidū, kas nestrādā pat sev, bet piešķir darbam tik lielu lomu savā dzīvē, ka nekam citam laika vai vēlēšanās neatliek.

Gan, gan. Ja vēlies kāpt pa karjeras kāpnēm un Tu jūti, ka tas ir Tavs aicinājums - meklē jaunas iespējas, projektus, kontaktus, uzņemies vairāk pienākumu, pierādi. Ja ilgojies pēc attiecībām un vēlies radīt ģimeni - kāpēc, lai nepaliktu tur un tādā stāvoklī kā esi tagad un vienkārši vairāk laiku veltīt sev un partnera atrašanai?
Manuprāt (subjektīvs viedoklis), mūsdienās mēs tik daudz uztraucamies par darbu un ieguldam sevi, emocijas, veselību, visu... Lai pēc tam mocītos ar to stresu un visu... Vairāk jāmīl sevi, jāvelta laiks attiecībām ar draugiem, ģimeni, tuvajiem. Vienkārši jāatrod balanss :) bet tas jau ir atkarīgs no tā, ko meklē un vēlies..

Esmu līdzīgā situācijā, ka ir labs darbs un ir iespēja arī kāpt pa karjeras kāpnēm. Bet tai pat laikā nav attiecību. Jā, gribas man vīrieti, bet, ja tā padomā... vecis var pazust jebkurā brīdī, bet tavs cv tev paliks ;) Tas tā, mierinājumam :)

Protams, tie, kam ir laimīgi izveidotas ģimenes, tie teiks, ka darbs nesamīļos un ūdens glāzi vecumdienās arī nepienesīs. Bet nu tāpēc jau katrs skatās caur savu pieredzes prizmu.

Neredzu problēmu. Turpini iesākto un viss, kas Tev nepieciešams, uzradīsies, kad TIEŠĀM būs nepieciešams. Visam savs laiks ;)

Sveika! Man arī ir ļoti mazs brīvā laika, jo strādāju Norvēģijā.Bet, brīvajā laikā sevi pilnveidoju dažādās jomās.Esot Latvijā ar meitenēm, nu jau sievietēm problēmas nav bijušas.Jo viss sākas ar galvu, ja mēs paši sevi no pozicionēsim negatīvi ka neko nevaram atrast, ka viss ir bezcerīgi, tad arī tā būs! .Bet takā man pašam vēl nav savas ģimenes.Dēļ pašreizējā darba.Tad dārgās meitenes un sievietes, kuras gandrīz visu dienu pavada darbā.Un nespēj pienācīgi veltīt laika savai ģimenei, dēļ pārsimts latiem.Kuri bieži vien neko nemaina. Tad ieteiktu izlasīt šo rakstu, atziņu.
Lai cik daudz mēs naudu vēlētos nopelnīt, tāpat visu nenopelnīsim.Lūk...

Vīrietis atnāca piekusis mājās no darba.
Viņa piecgadīgais dēlēns jau stāvēja pie durvīm un viņu sagaidīja ar jautājumu – Tēti, drīkstu tev ko jautāt?

— Jā, protams.
— Tad kad tu esi darbā un strādā, cik tu saņem naudiņu pa vienu stundu?
— Tā nav tava daļa. Kāpēc tu man jautā tādas lietas?
— Es vienkārši gribētu zināt, cik tu saņem vienas stundas laikā. Lūdzu, tēti! - lūdzās mazais puika.
— Nu, ja tev ļoti vajag zināt, es saņemu 10 latus stundā.
— Mazais puika nopūtās un nokāra galvu. Tad viņš paskatījās uz tēti un teica: Vai es varētu no tevis aizņemties 5 latus?
— Vai tas bija vienīgais iemesls, kāpēc tu jautāji, cik es pelnu? Lai atkal varētu sev kaut kādu nevajadzīgu spēļmantiņu nopirkt? Ej uz savu istabu un, lūdzu, pārdomā vai tas nav ļoti egoistiski no tavas puses man kaut ko tādu jautāt. Es strādāju katru dienu ļoti ilgi un smagi un man nav laika tādām stulbām bērnu spēlītēm.
Puika gāja klusi uz savu istabu un aizvēra lēnām savas istabas durvis. Vīrietis apsēdās pie televizora un vēl arvien dusmojās par dēla egoistisko attieksmi. Pēc stundas viņš nomierinājās, uzgāja augšā un iegāja dēlēna istabā.
— Vai tu jau guli? – Viņš jautāja.
— Nē, tēti, esmu vēl augšā.
— Es atvainojos. Man bija gara un smaga diena un es pārāk netaisnīgi reaģēju uz tavu jautājumu. Te būs tavi 5 lati, ko tu man lūdzi.
Dēlēns nolēca no gultas un priecīgs sauca: — Paldies, tēti!
Tad viņš no gultas apakšas izvilka vecu kartona kasti, kurā bija pāris santīmu. Kad tētis redzēja, ka dēlam jau ir kāda naudiņa, viņš atkal sāka palikt dusmīgs.
— Kāpēc tu man lūdzi naudu, ja tev pašam ir pietiekoši?
— Tāpēc, ka man nebija pietiekami daudz. Bet tagad man ir! Tēti, man tagad ir tieši 10 lati! Vai es varētu nopirkt stundu tava laika? Lūdzu, atnāc rīt mājās laicīgi, lai varam pabūt kopā!

Tētis sāka raudāt. Viņš apskāva savu mazo dēlu un lūdza piedošanu.

Tas ir tikai mazs atgādinājums mums visiem – nemitīgajiem dzīves skrējējiem. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka laiks izslīd caur mūsu pirkstiem un mēs nepavadām to ar saviem tuvajiem un mīļajiem – tiem, kam tas tiešām rūp un – kas to novērtē.

Atceries to un velti savu laiku cilvēkiem, kurus mīli. Ja mēs rītdien aizejam no šīs pasaules, darba vietās mūs aizstās ar citiem cilvēkiem, bet tuvinieku sirdīs mūs neaizstās neviens. Izmantojiet laiku, cik vien tas ir iespējams un dzīvojiet emocionāli piepildītu dzīvi. Ceru, ka noderēja, vismaz kādai! ;)

Veiksmīgu dienu!

Nu pag, ja vien neesi darba 12-14h 6 vai 7 dienas nedeeljaa, neredzu iemeslu lai darbs trauceetu attieciibam vai attieciibu izveidei.

Zakjis*

Es kaut kā nespēju īsti līdz galam saprast darbaholiķus algotu darbinieku vidū, kas nestrādā pat sev, bet piešķir darbam tik lielu lomu savā dzīvē, ka nekam citam laika vai vēlēšanās neatliek.

Tu nepieļauj iespēju, ka ir cilvēki, kam

dzīvot bezrūpīgi, ballēties un randiņot

neinteresē?

varbūt darbs jāatstāj darbā neviss pēc darba laika beigām , par kaut ko jāstresso , bet man šī stresošana pa lielam nav saprotama nekur

Nu, ja par mani.Tad, kas Tuvu tam arī ir.Dienā 10-11 un brīvdienās extra stundas...
Un tieši tā iemesla pēc diezgan grūti noturēt to saikni, jo sievietēm nepieciešama emocijas.Labi, nestāstīšu gari, jo Jūs pašas to labi zināt!Tikai Vēlējos ar to atziņu galveno kārt ar Jums padalīties.Pie karjeras tēmas, jo visu naudu tāpat nenopelnīsi, lai kā arī vēlētos.Bet, kad karjera un gadi atļauj, tad savu privāto dzīvi nākas mazliet ierobežot.Jauku dienu!

vecis var pazust jebkurā brīdī, bet tavs cv tev paliks

Un tieši šī iemesla pēc es izvēlētos karjeru kā primāro.

Līdzīga situācija ir manai kaimiņienei. Viņai gan 28, attiecības nav bijušas nekad. nav laika tam. Mācās un strādā. Bet dzīvo joprojām pie vecākiem. Viņu neinteresē nekas cits, izņemot labu darbu un karjeru. Daudzām viņas draudzenēm jau ir ģimenes.
Vispār, man žēl tādu cilvēku. Uzskatu, ka laime ir ģimenē. (l)
Lai gan tagad speciāli meklēt attiecības arī nebūtu pareizi. vajag lai notiek dabiski. :)
Ir labi, ka gribas dzīvē ko sasniegt, bet vai tāpēc no kkā jāatsakās??(t)
Pati sāku mācīties maģistros psiholoģiju,bet pēc nepilna gada pieteicās mazais un nu veltu laiku sev, vīram un drīz jau gaidāmajam mazulim. Un gan jau paspēšu atkal mācīties un strādāt. Viss būs! ;-)

Egamons, prieks tevi te redzēt :)

Vispār, man žēl tādu cilvēku. Uzskatu, ka laime ir ģimenē.
Lai gan tagad speciāli meklēt attiecības arī nebūtu pareizi. vajag lai notiek dabiski.

Cilveeki ir dazaadi. Ir arii taadi, kuriem vinju beerns ir vinju bizness vai darbs. Protams, neiet runa par kaut kaadu vienmulju darbu fabrikaa vai kaut ko tamliidziigu, bet var darbs aizraut taa, ka tas kljuust par dziives jeegu un sniegt laimes sajuutu. Probleema ir tikai tad, ja cilveeks ciesh deelj taa, ka nav gjimenes.

Man ir 4 draudzens Tavā vecumā (es biju piektā), kurām nav attiecību. Ir labas izglītības, labi algoti darbi, komandējumi Eiropā un vēl tālāk, noslogota ikdiena pēc darba- dejas, gym, utt. Tas ir kaut kāds fenomens. Nu viņas ir tikkk foršas, bet vienas.....nav jau cienīgas izvēles, tā viņas, tāpēc labāk būt vienai un par sevi.
Par to stresošanu darbā man nāk atkal viena paziņa prātā, arī jauna meitene, 25 gadi, nenormāls darba rūķis. Bet streso par visu. Kā uzvelkas, sāk kasīt kājas, ikrus. Līdz asinīm. Svārkus praktiski nenēsā. Drauga/vīra, protams, arī nav.
Nezinu risinājumu. Tikai gribeju pateikt, ka neesi tāda viena ;-)

wee
Egamons, prieks tevi te redzēt

Abpusēji wee.
Prieks, ka kāds vēl atcerās!