Īrēt/maksāt vai dzīvot ar radiem/nemaksāt

ja nav grūti, tad 2ais variants.

Man pieņemami abi varianti, viss atkarīgs no tā kāda ģimene un vai ir vēlme un varēšana ar viņiem kopā dzīvot, ja attiecības labas, tad viss forši.

Bet vēl iespēja ir īrēt ar kādu kopā kādu istabu, tad mazāka summa jāmaksā.

Un dzīvot ar vecākiem kopā, ja tu strādā, tad būtu tikai smuki simboliski par kaut ko maksāt viņiem, nevis uz kakla sēdēt.

2., ja ir tāda iespēja.

zinot savu ģimeni, noteikti 2.variants.

2.

Tikai un vienīgi 1.variants.
Esmu redzējusi, kā izgaist labas attiecības pārāk ilgas kopā būšanas dēļ un sēdēšanas uz kakla. Agri vai vēlu noriebsies.

Noteikti 1.variants.
Otro variantu izskatītu tikai, tad, ja gribētu sakrāt pirmajai iemaksai. Bet domāju, ka šādu naudu var sakrāt 2-3 gados.
Dzīvot gadiem pie vecākiem vai brāļiem/māsām (no šī vispār kauns būtu) līdz pilnas īpašuma summas sakrāšanai nekad mūžā negribētu, lai gan ar vecākiem ir lieliskas attiecības un sadzīvot varētu noteikti.

Pirmo. Un izvēlētos savām iespējām atbilstošu dzīvokli. Vai arī meklētu ko kopā ar kādu draudzeni.
Es nespēju iedomāties, ka savos gados dzīvotu vecāku mājās, vēl draugu varbūt turpat...kā tāds mazais bērns. Man ir nepieciešama patstāvība, nevis piesūkšanās mātei un tēvam līdz 30 gadiem. Turklāt, tad lai vai mazs dzīvoklis, bet tā būtu mana valstība, nevis vieta, kur joprojām jādzīvo pēc vecāku likumiem(jo - viņu māja, viņu noteikumi).
Otro variantu izvēlētos tikai tad, ja būtu bezizejā(bez darba, bez naudas un tad lai nebūtu uz ielas jādzīvo, kamēr nostabilizēju situāciju).

Taču, skaties pati. Ir jau cilvēki, kas vēl 45 gados dzīvo ar vecākiem. Klāt vēl paķēruši savu vīru vai sievu, bērnus un nemaz neplānot nabassaiti pārgriezt.

Selīna, kāpēc kauns?

Runa arī ir par pirmās iemaksas krāšanu dzīvoklim

Man kaadus gadus 8 bija 2. variants un, pateicoties tam, nesen ievaacos savaa maajvietaa!(l)

Padomājiet tak pašas reāli! Mūsdienās sievietei vienai pašai ir nenormāli grūti tikt pie savas mājvietas. Jau pat vienai īrēt norālu dzīvokli ir grūti. Plusā tam visam vēl krāt pirmajai iemaksai. Ja sieviete saņem vidusmēra algu, tas ir NENORMĀLI grūti. Tāpēc dzīvošana ar vecākiem ir tikai normāli, kamēr sakrāj naudu

2.Kāpēc gan pa tukšo maksāt svešiem cilvēkiem, ja var padzīvot pie vecākiem un sakrāt naudu ,it sevišķi, ja ir atsevišķa istaba sev. Kā gan savs bērns var traucēt? Tāpat jau mēs pārsvarā dzīvojam pa savām istabām un cik tad radus reāli katru dienu redzam?
Nevar zināt vai ar laiku paliks lielāka alga tavā darbā , vai arī vēlāk vispār atradīsi tādu darbu ar kuru varētu atļauties gan maksāt par tagadējo dzīvokli, gan krāt nākamajam.
Sakrāsi savam dzīvoklim naudu un varēsi lidot savā dzīvē.
Galu galā var piemest vecākiem par kom. ,šad tad nopirkt ,kaut ko dāvanā par pateicību ,kad ļauj dzīvot dzīvoklī, nopirkt mammai mīļāko delikatesi, jaunu datorkrēslu tētim vai tml. Manuprāt ,lai nauda paliek ģimenē ,it sevišķi, kamēr neesi atradusi vīrieti ar ko vēlētos kopā dzīvot, dibināt ģimeni.

Vai arī meklētu ko kopā ar kādu draudzeni.

kāda gan pastāvība ,ja īrē kopā ar draudzeni.tāpat iznāk tāds studentu variants un nevar zināt kāda draudzene ir ikdienā ,sadzīvē un vai vispār viņu varēs paciest katru dienu līdzās, vai aizvāc aiz sevis kārtīgi, vai nepaņems Tavas mantas bez atļaujas un nesteigsies atgriezt..visādi sīkumi. Es labāk izvēlētos dzīvot ar radiem nekā ar draudzeni un būt ,it kā krutā savā dzīvokli, istabā:D

2.variants
Ar vīru tā arī dzīvojām vairākus gadus pie manas mammas, sakrājām naudu dzīvoklim un tgd dzīvojam savā dzīvoklī. Ja īrētu visu laiku, tad šaubos, vai tgd mums būtu pašiem savs dzīvoklis...
Protams, ja attiecības ar vecākiem ir galīgi nekādas un nevar sadzīvot, tad jau nekas cits neatliek, kā iet atsevišķi dzīvot... Bet ja attiecības labas, tad nav problēmu!

Runa nav par pāri, bet par sievieti vienu pašu. Protams, ka paŗis kopā gan vieglāk īrēt, gan dzīvokli nopirkt. Bet kā to izdarīt sievietei vienai pašai...

Pie brāļiem/māsām būtu kauns, jo negribētu justies kā apgrūtinājums. Ja viņi ir jaunā ģimenīte un vēl ar bērnu.. nu nē, jaunajai ģimenei jādzīvo mierā. Tur ir cita valstība.
+ un ko darīt, ja uzrodas attiecības? vīrieti arī pie māsas/brāļa? tas man vispār komunalku atgādina. Lai gan daudz ko nosaka dzīvokļa lielums. Ja 4. istabas un viena ir pavisam, pavisam nevajadzīga, tad iespējams. Bet, piemēram, 2 istabu dzīvokli.. nu nēe.

Es tā arī dzīvoju pie māsas studiju laikā kādu 1,5gadu. Viņi bija jaunā ģimene ar mazu bebi. Es gatavoju gan ēst, gan meitu auklēju, pieskatīju utt.
Viņa bija priecīga un es nevienu brīdi nejutos kā pagrūtinājums.

Es noteikti izvēlētos 2.variantu, ar nosacījumu ka visas puses ir apmierinātas.

Atkarībā no tā, cik lielā vecāku māja. Ja tā ir divstāvu privātmāja ar daudzām istabām, varbūt pat vairākām vannasistabām utt., tad, protams, otrais. Pazīstu arī cilvēkus, kas šādi dzīvo pat ar visām savām jaunām ģimenēm, tas gan ir laukos, ar saimniecību un tādu māju, kādu es nosaucu, kur var pa dienu tikai vienreiz saskrieties ar vecākiem.
Ja tas ir parasts divistabu, trīsistabu dzīvoklis, kur saskarsme ar vecākiem ir visu laiku un darbojas princips - divas saimnieces vienā virtuvē, tad noteikti pirmais variants par savu mājvietu.

Protams, vēl atkarīgs, cik tev gadu. Studiju laikos dzīvot pie vecākiem, māsas utt.man liekas pilnīgi pašsaprotami.

Selīna, tas nebija domāts, ka pie brāļa vai māsas, kuriem ir savs. Bet ģimenes dzīvoklis, kur paliek dzīvot abi bērni. Līdz ar to abi ir vielīdzīgi, jo abiem vienlīdz pieder māja.