Jā, vīrietim nav jābūt skaistulim, bet ir jābūt koptam un vīrišķīgam. Man bija gadījums, kad mēģināju pabūt kopā ar puisi, kurš bija labs un jauks, bet kura izskatā mani vienkārši kaitināja 2 lietas (nu, neko es tur nevarēju padarīt, lai gan centos pieņemt). Pašā sākumā es to tā neievēroju. Citai varbūt tas būtu paticis. Gala reuzltātā viņa uzvedībā nebija man vajadzīgā vīrišķīgā rakstura spēka, kas to kompensētu, un tad tie it kā sīkumi viņa izskatā man ar vien vairāk griezās acīs, tāpēc tā tas arī beidzās. Nu, ne jau izskata dēļ pametu, bet viņā nebija tā man svarīgā "salmiņa", pie kura pieķerties.
Man svarīgais vīrietis.. es pat nezinu.. es vienkārši nespēju viņu vērtēt objektīvi :) Dievinu viņa personību, un laikam jau klasisks skaistulis viņš arī nav.. Attiecību sākumā par izskatu vispār nedomāju. Redzēju dievīgas acis, skaistu, baltu, siltu smaidu un jutu fantastiski seksīgas smadzenes un izcilu humora izjūtu. (l) Atceros sīkumu, kas manā galvā viņam iedeva plus punktu - vienā brīdī ievēroju, ka viņš lieto tās pašas firmas lūpu balzamu, ko es, un manā prātiņā tas nozīmēja, ka viņš par sevi rūpējas un pazīst labu mantu. :D Viņš jau kopš paša sākuma ļāva justies man īpašai, skaistai, sievišķīgai, ne mirkli nezaudējot savu vīrišķību, un tas ir jāprot jebkuram vīrietim. Nekas pārlieku pārspīlēts, bet būšana vīrietim īstajā laikā un vietā, tādējādi ļaujot sievietei būt sievietei.
Attiecības ir komplekss pasākums, un kaut kādas nelielas novirzes no "normas" izskata ziņā vai personībā var tikt kompensētas ar ko citu, bet ir jāatrod tā sava vērtība, ar ko sevi "pārdot". Un galu galā - katram abolītim sava pusīte, un līdz galam objektīvi šis nav izspriežams. :)