Lasu papīra formātā iespiestās grāmatas. Kaut gan neesmu tik pārliecināta par "nē" e-grāmatām. Ir vairāki e-žurnāli saglabāti. Vienkārši pagaidām pieradumam liels spēks. Tam piemīt savs valdzinājums - grāmatas vākiem, papīram, pat tam, kādu grāmatzīmi lietojam (vai starp lapām ieliekam izlietotu biļeti, noplēstu papīra strupulīti, diedziņu, varbūt ielokam stūrīti).
Tā kā dažreiz šo to pafotografēju, tad jūtu lielo atšķirību - e-grāmatas nav iespējams iemūžināt, tās jau ir konvertētas, savukārt, fotogrāfijās skaisti izskatās grāmata uz galda, blakus kafijas tasei vai grāmatplaukts, grāmata laukā uz soliņa vai uz elma uzlikta, pusatvērta grāmata.
No pēdējā laikā lasītajām grāmatām, visvairāk patika:
Čārlzs Mārtins "Kalns starp mums" (skaists, cerīgs, romantisks stāsts ar spriedzes momentiem, nevar atrauties)
Kristīna Nefa "Līdzjūtība pret sevi" (psiholoģija)
Nele Noihausa "Sniegbaltītei jāmirst" (detektīvromāns)
Bernārs Miņjē "Melnais taurenis" (detektīvromāns)
Anderss de la Mote "" (mazliet fantastika, detektīvs, trilleris, aizraujošs, nevar atrauties)
Viljams Brūss Kamerons "Suņa dzīves jēga" (dzīvnieku mīļotājiem, par suņa un cilvēka neškiramo draudzību, grāmatā, ja kāds nav lasījis, ir arī pārsteiguma moments, kaut ko tādu lasīju pirmo reizi, pēc tam izlasīju arī pārējās autora gramatas, bet šī satrieca vispozitīvāk)
480
