Bēbis un studijas

:-)

Atkarīgs no:

a) bērna. Ir mazuļi, kas ēd, guļ un smaida, ir, kas neguļ, raud un terorizē. attiecīgi, ja tev trapīsies mierīgais bēbis, nebūs problēmu atrast laiku un enerģiju mācībām. Ja gadīsies otra galējība, būsi laimīga, ja varēsi ieiet lieku reizi dušā.

b) vai ir, kas palīdz. Tas var būt vīrietis, mamma vai ome, vai auklīte. Kāds, kam ir ilgas stundas, kuras regulāri veltīt tavam bēbim. Arī nepilna laika studijās ir jāapmeklē lekcijas, jāraksta studiju darbi, jākārto eksāmeni.

Šobrīd studēju maģistros, palicis ir tikai darbs, kas baiiigi lēni iet uz priekšu :D
Uz paredzētu dzemdību datumu un pēc tam bija 2 lielās prakses, uz kurām gāju arī pēc dzemdībām, bija grūti, likās neiespējami, bet es to visu izdarīju, tagad jāsaņemas suņa astei....tā kā domāju, ka akadēmisko nav vērts ņemt, ja vēl tev ir kāds atbalsta personāls, tad vispār.

pirmais mēnesis pēc dzemdībām gan bija traks, ne bēbja dēļ, bet sevis, jo bija šuves un nevarēju normāli funkcionēt, bet ar visu to saņēmos.

Es gan spriežu pēc savas pieredzes. Bet nu pirmos mēnešus es gulēju 4 h naktī, visu laiku biju nogurusi, staigāju apkārt kā zombijs. Un sākumā tāpat visu laiku bērns ir jābaro. Tam visam klāt vēl mācīties? Priekš manis tas nebūtu reāli.
Pirmo gadu noteikti akadēmiskais, pēc tam vari domāt.

Draudzenei pieteicās bērniņš studiju laikā, piedzima 3. kursa sākumā. Turpināja studēt pilna laika studijās. Protams, bija ļoti grūti, bērns arī nebija no tiem pašiem mierīgākajiem, bet mēs visi teicām, lai neņem akadēmisko, turpina, ka visi palīdzēsim. Tā nu ar bērna tēva, pašas ģimenes, kursabiedru, draugu un nu jau arī ar auklītes palīdzību audzina mazo un turpina studijas. Uz praktiskajām nodarbībām mēdza doties ar bēbi, viņai bija liels atbalsts, kas noteikti palīdzēja :) tagad jau ir auklīte un ir daudz vieglāk :)

Es studēju nepilna laika studijās. Bērnu plānoju. Domāju, ka spēšu mierīgi turpināt studijas. Gala rezultāts - pēc bērna piedzimšanas paņēmu akadēmisko gadu. Man vnk nebija un nav neviens, kam uzticēt savu bērnu uz to vienu dienu nedēļā..

Kad pieteicās, tad studēju, grūtniecības laikā vēl bija ok, bet pēc dzimšanas... nu negribējās man neko citu, kā būt mājās ar savu mazo. Es negribēju upurēt to laiku, nevarēju uzticēt viņu nevienam, negribēju atstāt... bet savienot var, ja grib. Es negribēju.

Man bija viss suprer. Mazais piedzima vasarā, ka reiz pēc sesijas. Bija paicis vēl 1 studiju gads un es mācijos tālāk. Mazo pārsvara, kad biju skolā skatījas vīramate un es tikai katru vakaru atslaucu pienu, nakamai dienai. Protams, katru dienu pārnākt mājās un vēl mazo skatīties, un tikai kad aiziet čučāt mazliet atvilkt elpu un pildīt majas darbus, viegli nebija... turklāt kad jau mazajam bija gads, es aizgaju vel ari strādāt, uzreiz pēc mācībām... vnk biju no tam kas pasēdēt tāpat miera nevarēja!
Bet godīgi sakot ikviena māmiņa kura to visu paveic ir supersieviete! Medaļu katrai, un ari vīriem, jo manuprāt, ja vīrs nepalīdz tas nav iespējams

Es turpinu studijas, dzivoju pari ielai no macibu iestades, tadelj man ir vieglaak, ja kas minutes laikaa varu but pie mazaas. Dienas, kad studeju viirs ir maajaas ar mazo. Vai var savienot?? Nu ja esmu veljoprojaam labaakaa studente grupaa, tad savienot var. :)

Uzskatu, viss ir atkarigs no taa, kaadu atbalstu sanemsi no viriesha, mani atbalsta ljoti, tadelj viss ir baigi forshi un viegli :)

Story, Jā, tas tiešām tā ir. (l):-)

Savienot var. Protams, ja ir liela vēlēšanās un degsme. Ir grūti, ļoti. Arī mierīgie bērni pieprasa laiku un uzmanību. Es studēju. Bet mani atbalstīja vīrs. Paralēli vēl arī strādāju. Un visu savienoju. Nebija tā, ka nebija problēmu - reizēm vienkārši uznāca tāds bespēks, ka pakritu uz grīdas un gribējās raudāt un necelties. Bet visbiežāk tomēr ir liels lepnums pašai par sevi - strādāt, mācīties un vēl kvalitatīvi veltīt laiku bērnam - tie ir kā trīs pilnas slodzes darbi kopā. Un, ja vēl mājās nekad nav bardaks un vīrs pabarots... Uh. :D
Bet, teikšu tā - ir jāgrib mācīties. Ja rodas šaubas, tad visticamāk arī padosies. Ar gribēšanu var visu, bez tās būs atrunas pilns koferis.