Par bērnu audzināšanu

Bērns grib piemēram jaunāko FERBIJU un dabūj? vai tas ir normali ka bērns ko grib to dabuj? Planšeti grib un dabuj. Visādus tur mazos ponijus dzīvnieciņus lego lietas tik pasaka māte ar tēti uzreiz nopērk. Vai tā nav bērna lutināšana

Kad tik vecāki paši to nenožēlo vēlāk, bērns būs pieradispie tā ka var dabūt visu. Vēlāk var nesaprast kapēc nedabūj to ko līdz šim ir dabūjis.

Vecāki paši vainīgi, āmen. :)

Audzinu savus bērnus tā kā uzskatu par pareizu. Un tādu brīžu kā šeit uzskaitītie nav bijuši ne ar vienu no maniem puikām tāpēc nezinu, ko tādos darītu.

P.S nav runa par mani.

arī partām pašām drēbēm ir runa pērk tikai zīmolā dŗēbes un viss.

Nee, mans beerns nedabuu visu, ko grib. Ja es izpildiitu katru vinja veeleeshanos, muusu gjimene jau sen buutu bankrotaa. Ja grib kaadu iipashu materiaalu lietu, sarunaajam, ka dabuus to tuvaakajos lielaakajos sveetkos. Ja kaada gjimene ir tika bagaata, ka var apmierinaat katru beerna iegribu - lai jau lutina paarpaareem, tikai beernam pasham tas nez vai naaks par labu.

raud kamēr panāk savu

- mans beerns taa diezgan pasen vairs nedara, jo vinjam ir iemaacits, ka ar nunjnjaashanu ne no manis, ne teeva neko izspiest nevar.

Kas tev daļas? Ne tavi bērni, ne par tavu naudu pērk.

Zīmolu drēbes jau pārsvarā nav bērna vēlme, bet gan vecāku.

dabūj

dabuj

dabuj

(t)

Jautājums drīzāk nav tajā, vai vecāki bērnam dod visu, ko bērns grib, bet gan cik adekvātas ir bērna vēlmes un cik daudz uzmanības pēc tam tām lietām tiek veltīts. Par 3. punktu - ļoti labi, ka tā, daudz sliktāk būtu, ja bērns izaugtu par bailīgu bezmugurkaulnieku, kurš bez mammas un mammas atļaujas neko nevar izdarīt.

2) Bērns grib piemēram jaunāko FERBIJU un dabūj? vai tas ir normali ka bērns ko grib to dabuj? Planšeti grib un dabuj. Visādus tur mazos ponijus dzīvnieciņus lego lietas tik pasaka māte ar tēti uzreiz nopērk. Vai tā nav bērna lutināšana?

Ja viss ir ar mēru, tad tā nav lutināšana. Ar savu bērnu parasti daru tā, ka šad tad nopērku kaut ko kā "algu" par kādu labu darbiņu-kas nu kuro reizi tas var būt 3gadīgam bērnam- piemēram, vakar gājām pie ārsta uz poti, sarunājām, ka labi uzvedīsies (neārdīsies ārsta kabinetā, pacietīgi sēdēs uzgaidāmajā telpā utt.) un tad tiks pie kāda kārota nieciņa utt. Protams, ne jau vienmēr, tāpat arī nepērku visu, ko sagrib, bet mazliet (uzsvars uz šo vārdu) tomēr palutināt mazos vajag.

3) bērns no mazotnes nekur nevar iet skriet bez mammas atļaujas tikai 1-2 metru atālumā un pie rociņas. Rezultātā bērns pēc pāris gadiem vairākneklausa mammu iet kur grib skrien. Jo mamma no mazotnes neko neļauj bet tagad bērnns mammu nerespektē..

Arī no savas pieredzes- visu ar mēru. Piemēram, mežā, parkā utt. ļauju bērnam paskraidīt, bet ejot gar/pāri ielām vai lielākā cilvēku burzmā ar bērnu eju tikai pie rokas, mācu, ka ir vietas, kur nevar skraidīt savā vaļā.

Man vispār liekas, ka saistībā ar bērnu audzināšanu vienmēr jāatrod kāds vidusceļš,lai neaiziet galējībās, ka bērnam pērk visu un vienmēr, vai nepērk neko neko, iet tikai pie rokas un nelaiž paskraidīt vai ļauj darīt visu kas ienāk prātā utt. Ja atrod "kaut ko pa vidu" tad ir stipri vienkāršāk-gan vecākiem, gan bērniem.

cik vecs bērns?

Tā kā ikdienā pati strādāju ar bērniem, tad ir dzirdēti dažādi stāsti no vecākiem, ir tādi kas uzreiz nopērk to,ko viņš vēlas, ir tādi,kas arī kopīgi apspriežas un nopērk kā dāvanu uz svētkiem.

Un es bērniem ļauju raudāt, lai jau pinšķ, bet no manis viņi neizspiedīs to,ko es neesmu atļāvusi.

Savam bērnam cenšos neko neliegt, rosināt viņā interesi par visu. Cenšamies viskaut kur aizbraukt, apskatīt.
Dodu patasti viņai izvēles iespēju, ko vilks, ko ēdīs. Bet nu parasti ļauju izvēlēties no divām manis izvēlētām lietām, tad nu sanāk ka viņa uzvelk un apēd ko es uzskatu par nepieciešamu.
Našķēties arī atļauju, bet ar noteikumu, ka pirms tam apēdīs kādu augli. Pārsvarā tas ir banāns un tad jau naški daudz vairs neielien :)

Par mantām - ir viņai gan planšete, gan fērbijs, gan kaudze Lego, bet tas nav vnk tāpat pirkts - lielās dāvānas saņem uz dzimšanas dienu, vārda dienu un Ziemassvētkiem.
Bet mazos Lego komplektiņus tāpat pērkam, jo tas tomēr attīstā sīko motoriku un viņa savos piecos gados jau var salikt Lego, kas ir 7+.

Par raudāšanu - lai kko dabūtu neraud, ir iemācīta, ka ar raudāšanu neko nepanāks.

Nenormāli kaitina tādas duras kā tēmas autore!

Kādēļ tērē savu enerģiju, domājot, par to, kā citi audzina savus bērnus, ja neviens Tev to nav lūdzis?
Labāk padomā, kā auaudzināsi savus, kad Tev tādi būs, tas būs daudz derīgāk. (t)