Taa paliidz nodaliit kas ir labs, kas ir ljauns. Taa paliidz veidot sabiedriibas uzskatus, moraales normas, ideaalus. Piemeeram, Marksa un Engelsa filosofija ir atstaajusi pamatiigas peedas veesturee. Es driizaak nesaprotu, ko modernaa abstraktaa maaksla biezji vien dod, piemeeram, Rothko plekji uz audekla.
nācās mācīties filozofiju un man arī radās šāds jautājums- kāda jēga no tās?:D
varbūt man ļoti nepaveicās ar tekstiem, kas bija jāanalizē, bet galvenokārt nepatika tā dažviet "tukšā" runāšana, cik šāda darbība slikta un cik tāda, kādas morāles normas utt mēs pārkāpjam, un galu galā neviena konkrēta ieteikuma, kā ir iespējams darīt labāk.
varbūt vienkārši filozofija nav man saprotama, tāpēc arī nepatika.
Es arī to pļek, pļek švīk, švīk mākslu galīgi nesaprotu. Kāds tur tiešām kaut kādu burvību saskata? Kāpēc neviens nesaskatītu burvību, ja es kaut ko tikpat nesakarīgu un bērnišķīgu sapļekātu uz audekla? :'-( Vēl atrodas kas par bargu naudu pērk..šīzīgi.
Filozofija universitātē bija tikai vienu semetri, ja nemaldos, un pie lieliskas pasniedzējas,
kas arī mainija domas par to, kas ir filosofija,
tas nav vienkārši par kaut ko parunāt, paspriedelēt,
bet tā izzināšana, domāt aiz, grūti vārdos aprakstīt.
Un mūžīgais jautājums eksaāmenos - Es zinu, ka es neko nezinu. Sokrāts.
Joprojām lielo filozofu atzinas ir aktuālas un biezži izmantotas.
Interesanti, ka daudzi visur cenšas saskatīt praktiskus labumus. Rodas jautājums - kas tas praktiskais labums vispār tāds ir? Priekš viena kkas ir labs, bet priekš otra - ne, un otrādi. Zinātnes attīstība balstās ne vien uz slinkumu, bet arī uz fanātismu. Iedomājieties, ka ir cilvēki, un pat diezgan daudzi, kuriem prieku sagādā abstraktas idejas, un pat lielākā mērā nekā kādam pļēguram tusiņš. Tikai tos otros nez kāpēc saprot lielāks daudzums cilvēku nekā tos pirmos.
75
