Ja es draudzeni nebūtu satikusi gadu, tad tas nebūtu forši, kad beidzot tiekoties viņa man kratītu sirdi par savām problēmām, bet par mani nepainteresējas.
Bet, ja man kāda draudzene, kuru satieku visai bieži, satiekoties stāsta par saviem kreņķiem, bet par mani nepainteresējas, tad tas nav nekas traks. Kad cilvēkam tiešām pilna sirds ar nebūšanām, tad es varu saprast, ka pat nepadomā par to, kā klājas citiem.