Saruna ar draudzeni

1832

Reģ: 20.01.2012

Profesionālās izglītības iestādē savā kursā ieguvu labu draudzeni. Dzīvojam vienā pilsētā.
Šad tad esam saskrējušās uz ielas,bet tad tā ātri - čau, čau un viss.
Draudzenei ir ģimene - vīrs, divi bērni. Tātad - ģimenes dzīve, kur daudz laika tomēr aizņem ģimene un ir visādi pienākumi.

Iepriekš ar viņu retu reizi ir sanācis vairāk vārdus pārmīt, piemēram, saskrienoties veikalā. Agrāk arī aizgāju pie viņas uz māju,bet nu tas jau labu laiciņu atpakaļ. Gribas pat pašai atzīt,ka laikam jau esam atsvešinājušās un nav mums vairs tās komunikācijas tādas kā agrāk.

Es saprotu, ka mums vnk nav ko runāt. Kā iet, ko katra dara...un sarunā tālāk arī netiekam. Esmu iedomājusies,ka varētu ar viņu satikties, kaut kur pasēdēt, parunāties,bet, ja jau mums ir tik maz runājamā...saruna tālāk neraisās. Nav pat ideju - par ko vēl mēs varētu runāt? Ne jau par laikapstākļiem...

Kā ir ar jums? Vai kādai ir līdzīgi? Vai jums tomēr arī ar draudzeni,kura agrāk bija diezgan tuva, tagad nav īsti par ko runāt?(t)

15.04.2015 13:32 |

Zanjux

2353

Reģ: 29.01.2009

Taa laikam tas dziivee notiek.. Man ir paaris draudzības tā dabīgi ar laiku nomirušas..par pēdējo ir gaužām žēl, bet nekādi nespējam atvērties un atrast kopīgus sarunu tematus, nav vairs sirsnības un mīļuma kāds bija senāk,kad dzīvojām kopā..kad pēdējo reiz satikāmies parunājām par laiku,politiku,karu un tas arī viss...kaut agrāk bijām tik tuvas ,ka sapratāmies no pusvārda.. :-/ bēdīgi.

15.04.2015 13:38 |

MoonLady

7079

Reģ: 11.10.2013

Man ir viena tāda draudzene. Nav pat īsti vēlmes vairs satikties, jo saprotu, ka būs tādi mulsuma brīži, kad nebūs, ko teikt. Žēl, ka tā, bet nu, nevaru arī tikai es censties, jo, lai būtu draudzība, to jāvēlas arī otram cilvēkam.

15.04.2015 13:40 |

meooooww

2425

Reģ: 17.02.2015

tas ir normāli... jo ilgāk laika pavada atsevišķi, jo vairāk atsvešinās, nomainās intereses utml. Man arī ir tādas draudzenes, ar kurām gan vēl tiekamies 1x mēnesī apmēram uz pusdienām, bet arī nav tā, ka būtu baigi daudz par ko vairs runāt. Viņām bērni un ģimenes dzīve, man studijas/ballītes/attiecības... Paskaties ar ko tev tuvākas attiecības - noteikti ar tām, kuras ir vistuvāk tavām interesēm, dzīvesstilam, kurām ir līdzīgi ar brīvo laiku utt.

15.04.2015 13:44 |

Samaara

3296

Reģ: 26.08.2009

Es tādām draudzībām ļauju nomirt dabīgā nāvē, nevis vēl aicināt uz kafijām un domāt, par ko lai runā. Tā man ir ar vidusskolas draudzenēm, vēl kādus 2-3 gadus pēc skolas tikāmies, bet bija skaidrs, ka mums tās dzīves ļoti atšķirīgas izvēršas, viņas stāstītais nav saistošs man un otrādi.

15.04.2015 13:46 |

Feisiņa

1832

Reģ: 20.01.2012

MoonLady,man tas pats. Kad satikos ar draudzeni,tad arī bija sajūta,ka es visu laiku cenšos to sarunu uzturēt. Viņa tālāk par to - ko tu dari un uz manu jautājumu atbildēšanu - netika. Laikam tiešām šī draudzība irst...

Baidos,ka vēl līdzīgā situācijā nenonāk otra draudzība,kur draudzene dzīvo citā pilsētā un satiekamies gaužām reti. Taču tur vismaz mums ir virtuāla komunikācija - vēstules draugiem.lv, sazvanāmies...

15.04.2015 13:49 |

Samaara

3296

Reģ: 26.08.2009

Jāsaka vēl arī, ka man tā klasiskā sieviešu draudzība šķiet garlaicīga - sēdēt kafejnīcās un runāties vai vazāties pa veikaliem, nene.
Man vajag draudzības, kurās kaut kas tiek darīts, vienalga, iešana uz klubiem vai laivošana pa Gauju ziemā. Tādā veidā arī sarunas ir saturiskākas par vienkaršu savas dzīves atreferēšanu un otras noklausīšanos un līdz nākamajai reizei.

15.04.2015 13:54 |

virago

811

Reģ: 09.06.2011

Jā, zināma situācija. Man ir savs loks draudzeņu, ar kurām regulāri sazinos, satiekos un nekad nav bijis to neveiklo brīžu, kad nezini ko teikt. Un pat, ja iestājas klusums, tas nav kaitinošs. Bet ir tādas ar kurām vairs sen nesazinos un pat ja satieku, tad arī ir tikai tādas standarta frāzes. Tas man liekas, ka tā dabīgi notiek, jo katram ir savas dzīves, savi pienākumi un ja dzīvo vel citās pilsētās, tad parādās jauns paziņu loks. Es domāju, ka tas vai nu pazūd pavisam vai arī vienkārši iestājas tāds sarežģītāks periods un pēc tam viss atkal ir pa vecam.

15.04.2015 13:54 |

chérr

2558

Reģ: 01.04.2014

Man ir bijis, ka vairs nav kontakta ar kādreizējām draudzenēm un īsti nav par ko runāt satiekot uz ielas, bet patiesībā tas ir tāpēc, ka es vienkārši nemaz nevēlos uzturēt kontaktu. Es ieturu distanci un viss.
Varbūt tavai draudzenei tieši tāpat, nav nekādas intereses attīstīt sarunu, tāpēc tev liekas, ka vairs nav par ko runāt.

15.04.2015 14:14 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Man tā ir bijis ar paziņām. Šodien pat sastapu tādu.. apmainījāmies ar laipnībām, pieklājības pēc saņēmām un uzdevām jautājumus.. tomēr saruna kaut kā dabiski neraisījās.

Ar draudzenēm ir otrādi. Mēs varam būs katra savā pasaules nostūrī, nekomunicēt ilgāku brīdi.. bet sazinoties tomēr atrasties uz viena viļņa :D :D :D

15.04.2015 14:18 |

chérr

2558

Reģ: 01.04.2014

Ar draudzenēm ir otrādi. Mēs varam būs katra savā pasaules nostūrī, nekomunicēt ilgāku brīdi.. bet sazinoties tomēr atrasties uz viena viļņa

+++

15.04.2015 14:27 |

mistalee

2804

Reģ: 07.10.2012

Ar draudzenēm ir otrādi. Mēs varam būs katra savā pasaules nostūrī, nekomunicēt ilgāku brīdi.. bet sazinoties tomēr atrasties uz viena viļņa

+++ Es ar savu draudzeni ikdienā nesarakstāmies un nesazināmies. Nu ja kaut kas baigais noticis, tad uzrakstam viena otrai, bet tā nē. Un lai arī cik atšķirīgi mēs neskatītos uz dažādām lietām, kad satiekamies, varam norunāt visu vakaru un vēl sarunāt nākošajā dienā kaut ko padarīt, lai varam parunāties :D (l) Bet tas viss ir atkarīgs no abiem iesaistītajiem. Ja skaidri redzams, ka viens vairs kontaktu uzturēt negrib, es domāju, ka nav vērts censties.

15.04.2015 14:35 |

Sangria

403

Reģ: 30.08.2014

Ar daudzām agrākajām draudzenēm tāpēc vairs nekontaktējos. Bieži vien centos satikt viņas, zvanīju, rakstīju, bet, ja otra persona negribēs turpināt kontaktēties, tad arī nekas vairāk par parastu sasveicināšanos nebūs. Diezgan žēl - bija foršas draudzenes, ar kurām labi pavadīt laiku, bet tagad nekā.

15.04.2015 15:42 |

besame

2746

Reģ: 03.02.2015

Nav pat īsti vēlmes vairs satikties, jo saprotu, ka būs tādi mulsuma brīži, kad nebūs, ko teikt. Žēl, ka tā, bet nu, nevaru arī tikai es censties, jo, lai būtu draudzība, to jāvēlas arī otram cilvēkam.

kaa par mani uzrakstiji.

15.04.2015 15:48 |

nostalgia0

366

Reģ: 15.04.2015

Jā, ir bijis, ka nav par ko runāties. Ar tādiem cilvēkiem vienkārši pat necenšos, jo ja jau nesanāk, tad arī nesanāks. Bet bija viena draudzene ar ko es tiešām varēju runāt par visu, visu laiku.. Diemžēl tā draudzība arī izira.:-/ Pēdējā laikā gan esmu novērojusi, ka vieglāk un pat patīkamāk ir runāt ar puišiem. :-)

15.04.2015 16:05 |

Mr.Penguin

2594

Reģ: 08.03.2013

Ar draudzenēm ir otrādi. Mēs varam būs katra savā pasaules nostūrī, nekomunicēt ilgāku brīdi.. bet sazinoties tomēr atrasties uz viena viļņa

Man tā ir un nejūtos ka man kaut kas ikdienā trūktu. (l)

15.04.2015 16:41 |

Sany

8272

Reģ: 29.01.2009

Nu man taa ipashi nav gadijies, ka ar draudzenj nav par ko runat. Aa vienreiz bija gan-bet vina pati atsveshinajas un man apnika uzdot jautajumus, uzturet sarunu un just, ka patiesiba vinai manas atbildes neinterese. Ar so sievieti mums jebkadi sakari ir partraukti. Ja ta tava dfaudzene ari censhas veidot komunikaciju, tad vari meginat ko saglabt. Ja nee, tad vienreiz varbut uzaicinatu uz kafeni. Vairak gan ne, ja nejustu, ka otrs to velas.

15.04.2015 16:45 |

wee

11162

Reģ: 28.11.2014

No seniem laikiem, precīzi no. 1kl man ir perfekta draudzene , lai cik atšķirīgas mēs nebūtu , un lai cik gadus mes neparmitu ne vārda , kad tiekamies varam 5h no vietas runāt :D

15.04.2015 16:46 |

virago

811

Reģ: 09.06.2011

Ja jau ir tā jāiespringst, ko runāt un kā būs, tas jau vien liecina, ka nekas labs tur nav gaidāms. Ar draugiem, seniem paziņām, man šķiet, ka ir JĀGRIB komunicēt, nevis tāpēc, ka tā vajadzētu!:-/

15.04.2015 16:46 |

marchixa

7743

Reģ: 29.01.2009

Ir pāris draudzības, kuras tādā veidā ir nomirušas dabīga nāvē, ir meitenes, kuras satieku pāris reizes gadā, šad, tad soc. portālos sazināmies, bet - nav tā, ka satiekamies un runājam - šodien solīja lietu vai rītdien? Kaut kā jau tās sarunas raisās un aiziet, kamēr viena izstāsta, kas jauns, otra izstāsta, kopā atceramies vecos laiku utt., atrodas par ko parunāt un ir labi pavadīts laiks. :) Tā uz ielas uzskrienot kādam virsū, citreiz esmu tā ar savām domām pārņemta, ka tiešām neienāk prātā nekas tāds runājams un apspriežams.

15.04.2015 19:39 |