Šodien palūrēju caur žalūzijām un sapratu, ka nekāds aktīvais rīts nebūs. Draugs no rīta atnesa mazu vizbulīšu pušķīti. Es tik gulēju.
Ejot uz darbu uzvilku ziemas pufīgo jaku, brrr. Bet smukā, gaišā ādas jaciņa tik karājas skapī.
Cenšos atrast informantus maģistra darba pētījumam, rakstu meilus un štukoju, kā labāk visu paspēt, jo palicis ir mazāk par mēnesi, bet man uzrakstīts - mazāk par pusi, labi, ja 1/3 daļa varētu būt.
Ceru, ka diena paskries ātri, ātri.