Tiešām prieks par jums meitenes, pati tagad esmu bez attiecībām un pat ja tās vēlos, tad tomēr ticu, ka būs kāds, kas mainīs manus uzskatus par mīlestību. Un nebūs tā, ka veidošu attiecības tikai tāpēc, lai tā būtu. visi jūsu stāsti man liek padomāt par bijušajiem, par vīriešiem, par tiem kuri ir iemīlējušies manī, un pat par labāko draugu. Reizēm šķiet, esmu pārāk izvēlīga, lai gan no vienas puses tas ir labi. Pastāstīšu nevis par savu vīrieti, bet gan savu labāko draugu.
dažus gadus atpakaļ es uzrakstiju dr.lv viņam, jo mums bija kopīga interese - sports, precīzāk ielu vingrošana, līdz mēs sākām sarakstīties. Tā kā mēs dzīvojām dažādās pilsētas, netikāmies, bet visu laiku plānojām. viens otram stāstijām arī par attiecībām un palēnām iepazinām līdz viss pazuda, abiem mainijās dzīves apstākļi pa 180grādiem, bet vienu dienu saņēmu īziņu, ka vajadzētu satikties. Satikāmies, kontakti ir atgūti, nu jau esmu pazīstama arī ar viņa draugiem, viņš saticis man divus tuvus cilvēkus un izglābis no kontrolējošām attiecbām, bet nu viņš ir manī iemīlējies, attiecības vairs nevarētu dēvēt tikai par draudzību, un tomēr mēs abi uzskatam, ka mūsu savstarpējā draudzību ir vērts piedzīvot un uz tām paskatīties pozitīvi, lai kas arī notiktu, jo mēs abi zinam, ka kopā nebūsim, pat ja viens otram patīkam. Nav nekādu skumju vai asaru, jo abiem ir bijusi smaga pagātne un spējam novērtēt ik mirkli.