Paldies par info! Jā, man arī ir grūti iedomāties atstāt suņuku uz ~2 dienām ar svešiem cilvēkiem. :-/ un ar lidmašīnu bail, jo nesen bija diskusija, kur meitene lūdza padomus suņa vešanā ar lidmašīnu. Daudzi teica, ka tur ( loģiski ) ir nenormāli skalš, auksts un tumšs. Kaut arī iešpricētu miega zāles, man sirds to mocīšanu neizturētu. Vienkàrši maksimāli jāpacenšās lai tuvāko 2 mēnešu laikā paši ar mašīnu braucam un atvedam. Pamest suņuku es nekad nevarētu. Jo vienmēr var atrast risinājumu :-)
Jā un trauma bija netipiska čivauvām - mugurkaula disku trūce. Vairākus mēnešus raudāju un staigāju pie vetārstiem.. Izredzes bija pavisam minimālas, jo viņai pakaļkājiņas dēļ disku trūces bija atteikušās un candera klīnikā ārsts vnk iešpricēja kkādas zāles, un ja palīdzēsot tad būšot ok. Ja nē, tad neko. Nākamajā dienā braucām pie cita, un paldies Dievam, viņš visu saglāba, un mēs lēnām sākām atgūties. Katru nakti gulēju kā ar bēbi gultiņā. Un katru dienu pie sistēmas. Sāpes bija tādas ka tikai tramadols palīdzēja. Mana viena no laimīgākajām dienām bija, kad bijām aizgājušas pie veta un viņš ar kkādām knaiblēm ieknieba aizmugurèjo kājiņu spilventiņos - un pirms tam, reakcijas nebija, un tajā reizē viņa tā kliedza, jo sajuta beidzot kājiņas. (l) tākā, jā, nevienam to nekad nenovēlu pārciest! :-(