Klau, mīļā sirds, nākamreiz raksti saprotamāk :)
"gribetos iemīlēties" ir tada lieta, kas parasti nenostrādā. Un konkrēti man (jā, zinu, laikam esmu idiote) tie, kas kā paklājs izplājas pie kājām un "daudz ko dariijis delj manis, cietis delj manis un sevi pieraadiijis"... nu kaut kā neuzrunā. Pazūd līzvērtības elements attiecībās.
Un nē, nevajag obligāti āpsi tā vietā. Bet kaut kādu pielaizītu un ūber pareizu kā no salkana romāna izkāpušu "princi" arī sirds nekāro.
No otras puses, ja puisis ir foršs (nevis salkans) un vienīgā problēma ir tas, ka tev gribas brīvību, nevis ik brīvo mirkli ar viņu, tad tev ir divi varianti:
a) izvēlies Cosmo puiku Rays, viņš ļoti propogandē tikšanos jo retāk, jo labāk
b) tiecies ar viņu retāk (pusi no reizēm, kad tev baigi negribas tikties, atsaki, otru pusi - ne) un paskaties, kas notiek. Attiecības nebūt nenozīmē, ka vēlies visu visu brīvo laiku veltīt viņam.