NordicBelle
Man jau tuvojas tam ka reāli nav vienkārši laika gulēt un nākamie mēneši būs tik trakāki. Tas nav tāpēc ka laikā netiek viss darīts, bet gan tāpēc ka visi tie darbi kurus mūms jātaisa ir laikietilpīgi +vel daudz mazi darbi utt. Nu es tak paskatījos visus darbus kas man šomēnes jaizdara. . godīgi sakot es jau nesaprotu kā to reāli cilvēks var normāli izdarīt visu, kursabiedri ar jau sūdzas ka par daudz ir, bet nav izvēles, kas jādara tas jādara, žēl tik ka pedagogi nesaprot ka ir par daudz. .
Un gulēt jau es cenšos vairāk tagad, nemoku sevi tik traki, bet vot darbi vairāk uzreiz krājas un tad atkal stres un asisspiediens iet līdz griestiem.
Baigi smagā programma šī ir, izvilkt izvilkšu, bet kā no zilajiem riņķiem no acīm tikšu vaļā nezinu :D
Liela daļa mēneša laika aiziet vien skolas nesvarīgajiem darbiem, kuri ir daudz, gan lieli, gan mazi, tad pa atlikušo laiku vel jāraksta kursa darba apraksta mape, kur šai mēnesī ar mums iegrūda viss apjomīgāko darbu, tad vel pa virsu jātaisa pats kursa darbs + vel jāmeklē prakses vieta + vel arī jāmācas lielajam gala eksāmenam par VISIEM priekšmetiem kas mācīti kur ir 600 jautājumi. . . Kur pie velna cilvēks to visu var izdarīt 2 mēnešu laikā es nezinu. .
Iemācīt strādāt mūs iemāca, bet godīgi sakot pašlaik man labāk gribētos fizisku darbu darīt visas dienas garumā nekā smadzenes tik ļoti piepūlēt. :D