Mūsu kucēns reizēm guļ ar mums, bet pārsvarā pārliekam savā gultiņā, kas ir vienā istabā ar mūsu. Man šķiet, ka tā ir vismazāk traumatiski - esam tomēr vienā istabā, bet katrs savā vietiņā. Kā iemācīt no rīta nelīst pie mums, gan es nezinu. :D
Ā, un gultiņā viņai patīk, jo liekam tur gardumus, arī, ja kaut kur braucam, ņemam to gultiņu līdzi un tad viņa mašīnā tur čuč. Ir vienkārši pieradusi, ka tā ir viņas vieta.