Sveikas! :)
Mīļās meitenes, man jums ir lūgums.
Man ir 19 (lai nebūtu pārpratumi) un man pirmo reizi dzīvē ir tāda sajūta. Es esmu ieķērusies savā klasesbiedrā, 12.klase nu iet uz beigām, un tik ļoti negribas, lai paliek nepamēģināts.
Pat sākumskolas klasēs, nespēju ieķerties kādā no savas klases. Skola ir otrās mājas, tas būtu kā mīlēt brāli. Bet nu tā ir sanācis.
Viņš ir izskatīgs, gudrs un arī viltīgs, sauksim par Arvi.
Šad un tad veidoju acu kontaktu, mēģinu pakoķetēt....neuzkrītoši, bet liekas, ka nekas nedarbojas.
Dažreiz liekas, JĀ, IR! Arī viņam kkas pret mani ir, bet tajā pašā laikā saprotu, ka ... nekas taču uz priekšu neiet - kādas gan tur simpātijas!
Jūtos, kā sākumskolniece, bet vēlme pret Arvi tikai aug..
Ko man iesākt? Kā, lai iekustina šo lietu uz priekšu, ļoti baidos no atraidījuma. :'-(
51
