Pārdomas..

Nu man ir iekšpagalms kur tāpat perfekti varu un arī cepu gaļu, dzeru alu ar draugiem un plānoju šogad ierīkot smilšu kasti nu ja baigi sagribēsies var arī kādu puķi iestādīt :D
man atkal tieši patīk ,ka ir kaimiņi un troksnis , tas liek sajust dzīvību sev apkārt .

Jā protams privātmājai ir savi plusi kā jau meoooww minēja, bet tas īsti nav priekš manis. Man tomēr labāk patīk pilsēta. Jā brīvdienās un svētku dienās forši, bet ne ikdienā ( izņemot vecumdienās, kad nekur nav jāsteidzas ). Mani privātmājas iedzen tādā kā depresīvā slinkumā - viss ir nekur negribās doties un neko darīt tikai zvilnēt pludmalē.

Ziemā vispār no mājas arā degunu īsti bāst negribās. Labakaja gadijumā līdz tuvējam kalniņam, ja ir sniegs :-D

Mēs jau tuvojamies mājas iegādes finiša taisnei un jāsaka, ka man arī čuriņa raustās par to dārzu būšanu un pārējiem mājas darbiem. It kā nenormāli gribas puķes sastādīt, siltumnīciņu maziņu ierīkot, zemenes kaut kur sastādīt. Bet darbs gan tur jāiegulda, nezinu vai būs mums iekšas. Neesam baigie darba rūķi. :D

Es nezinu, kas ir Mihails Kors, un man vienalga. Soma ir soma, par to izmest lielu naudu liekas stulbi. Tāpēc arī nepievēršu uzmanību citu brendiem, jo es no tā neko nesaprotu. Un izskatās, ka labi vien ir - nav par to jalauza galva :D Jā, es laikam piederu pie tiem lētajiem paskatiem, bet ja es esmu nabags, kāpēc man tēlot to, kas neesmu?

meooow, ir kam nepatīk dārza rušināties un viss, man tai skaitā. Dārzs ir iekārojama arī tā ka tajā maz kas jadara. Es tikai paris reizes gadā kaut ko nopietnākū dārzā padaru lsi uzturētu kārtību un viss. Zāli divas trīs reizes pa sezonu nopļauj vīrietis. Tāpēc man dārzs neasociējas uzreiz ar baigajiem darbiem. Man galvenais lai pie majas ir privāta zaļā zona kurā es netraucēta jebkura bridi varu iziet svaigu gaidu paelpot un lai man ir vieta kur es droši varu bernus izlaist paskriet.
Nevaru iedomāties ka man šādas zonas pie majas nebūtu. Laikam esmu izlepusi dzīves vietas ziņā un man vajag kaut ko vairak par dažām brendu parpalām.

Ziile kaa par mani uzrakstijusi:D maajaa es parvershos par slinki bez dienas ritma,bet vietu,kur vasaraa atbraukt,tomer gribu. Vel mani biedee sabiedriska transporta neesamiba. Nevaru iedomaties,ka 80 gados seezhu pie stures un braucu uz aptieku pec dropem:D

Es nesaprotu, kāpēc brenda somas atļaušanās nozīmē kaut kādu statusu. Un, ja es braukāju ar sabiedrisko transportu, tad tas ir glupi, jo tak.. no sērijas "ko es tur esmu pazaudējusi?". Man brendi ir kvalitāte, nevis izrādīšanās. Neesmu turīga, bet tas nenozīmē, ka es nevaru atļauties šad tad sevi palutināt ar Valentino, Lacoste vai Tommy Hilfiger somu.

Nu, mums privātmāja ir kādas 10min braucienā no centra :D Tādēļ nav tik traki :) Civilizācija ir! Ja dzīvotu ārpus Rīgas tad gan saprotams - līdz visam tālu, gan pašiem braukt, gan ciemiņus tik viegli "garāmbraucot" nepierunāsi ieskriet uz tēju :)

Man pašai gribētos kādreiz māju Teikā (ap Lielvārdes ielu uz meža pusi ir forši, klusi, svaigs gaiss utt), nu vai, protams, Mežaparkā, bet tur noteikti būtu jāņem pavecāka māja un jārenovē. Man ļoti patīk ideja par māju, bet tomēr pilsētas un puslīdz centra tuvuma robežās.

Undiya, saliec daudzgadīgus ziedošus krūmus, puķes, zālienu, izveido akmeņu un bruģa zonas. Nav obligāti dobes katru nedēļu jāravē lai dārzs būtu baudāma paskata.
Siltumnīca maziņa arī neprasa pārāka daudz darba. Tas uzstādīšanu var kādam uzticēt par samaksu, bet salikt tomātus un gurķus nelielā apjomā neprasa daudz pūļu.

Valentino kleita sabiedriskajā transportā. :D you made my day. :D

meooooww tikko precīzi nosauca rajonus, kuri man asociējas ar savu privātmāju :D

Quince SOMA!!!! nevis vakarkleita. Ir vispār atšķirība.

Quince, noteikti piebiedrošos zaļumotāju diskusijai, kad pienāks laiks. :-D Siltumnīcas var arī gatavas nopirkt, man šķiet. Piemēram, stikla.

Jap, siltumnīcas var kāds uzstādīt un tad tik ik pa laikam jāparavē tur. Mums pagalmā ir visādi garšaugi - pētersīļi, dilles, lociņi, piparmētras (tās gan stādīju atsevišķā nostūrī, jo aug kā mežones!)... nenormāli patīk, ka savus svaigus pētersīļus var uzmest uz zupas vai salātos piejaukt :) Burkāni arī savējie. Zemes un jāņogas arī. Gribu iestādīt ērkšķogas šogad! Man ļoti patīk dārzkopība, laigan pēc skata šķiet neesmu nekāda dārza meitene, bet nu.. :D

Un neatceros no kurienes, bet mēs dabujām vēlo aveņu krūmus un iestādījām pie sētas vienā pusē. Ļoti iesaku! Milzīgas ogas, kas kā sāk gatavoties, siltam laikam iestājoties, tā līdz pat pirmajiem saliem "ražojas". Man tās ogas pagājušajā vasarā bija tik daudz, ka ik nedēļu veselu maisu nolasīju un liku saldētavā, tad vedu draudzenēm smūtijiem utt. Vienmēr ciemiņiem aveņu grozus vedu :) Nu un, protams, ievārījumi un deserti mūždien ar avenēm :D Pilnīgi gandrīz asariņa acīs, ka šogad tas izpaliek... :D Ak, kā safanojos pati par savām avenēm, ha!

Ārprāts, kā man garšo avenes. Tām obligāti būs jābūt dārzā.
Atceros, ka omei aiz siltumnīcas auga tādi aveņu krūmu, bet tur bija pilns ar nātrēm. A, es par spīti nātrēm tur līdu iekšā avenes rīt.

Ja stādīsi avenes, tad paskaties, lai tās ir vēlās avenes. Neatceros, kad pagājušajā gadā bija jau pirmā raža, bet diezgan agri un pēctam līdz pat oktobrim varēja ēst un ēst. Es pati brīnījos sākumā, kā tas krūms tik ražo un ražo tās ogas, bet tikko kā 2-3 dienas saulītes, tā jau atkal veselu groziņu var nolasīt ar milzīgām mutantogām. Visu cauru vasaru un rudeni krūms nosēts ar mazajām zaļajām, kas ātri nogatavojas un jau gatavajām ogām. Ļooooti labs dārza papildinājums - absolūti minimāla apkope, bet ieguvums tik tiešām fantastisks daudzu mēnešu garumā :)

Avenes.. man no aveņu stūra vecāku mājās vienmēr bija bail. Nezinu, kāpēc man likās, ka tur var dzīvot čūskas :D Bet tas neliedza ar saskrāpētām rokām tās novākt :)
Bet vispār dārza darbi ir svēti. Lieldienās biju pie vecākiem un tētis nosmēja, ka tik ātri dodos prom, jo bail, ka pieliks pie dārza darbiem :D Tas laikam dēļ bērnības. Īstenībā man pietrūkst, ka lauku mājās vairs nepiekopj laucinieku darbus, jo vecvecāki vairs nespēj, bet man tā patika (vismaz pēdējos gadus) braukt un stādīt kartupeļus. Tā sajūta, ka var saģērbties kā lauķis, mazgāt rokas ārā ūdens bļodā.., nojumē ēst plātsmaizes. Tur ir savs šarms, kurš nu ir zudis.

Njā, man arī pietrūkst lauku māju! Kad opaps nomira, lauku mājas pārdeva un oma pārcēlās uz Rīgu, jo pati nevarēja tikt galā ar saimniecību vairāk. Tur bija gan dzīvnieki, gan graudu lauki, gan kartupeļu lauki utt. Manas bērnības labākās atmiņas ir tās no laukos pavadītajās vasarām :) Cēlām mājas no tiem trijstūriem uz kuriem sienu krauj virsū, lai žūst utt :D Bet nu ir forši, ka kas tāds bērnībā ir piedzīvots. Ar saviem bērniem gribētos kādreiz uz tādiem īstiem laukiem braukāt. Drauga vecmammai joprojām ir lauku mājas un labi, ka tā :) Tik ātri sīkie jātaisa, lai uzspētu to izbaudīt :)

Aveņu stādus jābrauc pirkt uz Salaspils bitānisko dārzu 25. Aprīlī. Mun arī vēlās avenes ( sarkanas un dzeltenās ) - iesaku.