Gribas dusmoties un raudāt reizē! (e)
Vispār ir grūti uzticēties pretējam dzimumam. Tik bieži bijušas dažādas vilšanās. un... var teikt... ATKAL, BĻĀVIENS! Nekas nav kā gribētos...
Gribēju izbaudīt turīgāka vīrieša uzmanību, aizmirst par bijušajām sāpēm, tā vietā, šķiet, atkal tikšu sāpināta. Cik var?? Vienvārdsakot, vīrietis ir gadus padsmit vecāks par mani, materiāli nebūtu skops, bet man ikdienā trūkst uzmanības no viņa puses, vēl nevaru ciest, ja papētot vīrieša profilu izrādās, ka viņam patīk ne tikai manas, bet katras otrās sievietes viņa fb draudzeņu bildes. (e) Tas mani nenormāli aizvaino. Tagad nezinu, ko darīt. Mums pat vēl sekss nav īsti bijis! Bija iespēja satikties un tā...TUVĀK iepazīt vienam otru beidzot, bet tad šis bija tā noguris, ka nevarēja atbraukt un samīļot. Nu ok... noguris, tad gultā tiekot ies gulēt! Bet nē... pusstundu skaidroties cik noguris ir, stāstīt, ka nopircis dāvaniņu un, ka tiešām gribēja satikties, bet fiziski nespēj... varēja. Wtf?
Šobrīd nesaprotu kā es mazāk sevi sāpinātu - uzmetot viņam un paliekot nabaga, viena, bet ar paceltu asti vai nogaidot, dzīvojot tālāk, iepazīstot tuvāk, tad redzēs- varbūt kas mainās... un ja nē- tāpat daudz kas zaudēts nav???