Lasu autores komentārus un patiešām negribu ticēt, ka var būt, atvainojos, tik dumji cilvēki uz pasaules.
Pati savulaik biju iekūlusies parādos ātrajiem kredītiem. Kredītu paņēmu, neatmaksāju laikā, ar galvu nedomāju un beigu beigās uzauga astronomiskas summas. Pirmais, ko izdarīju, kad sapratu, ka nav vairs labi? ATRADU DARBU! Dienas laikā! Tikai nevajag gvelzt, ka cilvēkam, kurš dzīvo Rīgā, ir darbspējīgā vecumā neviens neatsaucas uz CV. Uz kurieni tad Tu sūti? Par bankas darbinieku gribi strādāt vai uz prezidenta grāmatvedes amatu pretendē? Ja ir tādi parādi, ka par to pat jāraksta forumā un jāsūdzas, jāsāk domāt ar galvu, nevis jādomā par to, kur vairāk maksās. Es tolaik strādāju virtuves darbu teju 15 stundas dienā, neteikšu, ka darbs bija viegls, neteikšu, ka biju izgulējusies, ka nekas nesāpēja un ka saņēmu lielu naudu. Nauda, ko saņēmu uz rokas, nebija pat tuvu minimālajai. Bet es strādāju, lai segtu savus parādus, kurus pati, ar galvu nedomājot, biju sataisījusi. Un es nečīkstēju forumus, kā arī nestāstīju citiem pilnīgas muļķības par to, ka nav iespējams atrast darbu. Cilvēki ar invaliditāti strādā! Šeit jauns cilvēks, kuram rokas un kājas vietā, redz, nevar darbu atrast! Atvainojos, ja par skarbu, taču tādi cilvēki no sērijas "ko nu, ko nu, naudu vajag, bet strādāt nevaru negribu" tiešām ļoti, ļoti uzvelk.
131
