Krāpšana vai nē?

Uzskatu, ka nav.

Plika pļāpāšana jau nu dien nav krāpšana. Ja kāda sāk stresot par tekstu "čau, man iet labi, kā tev?", tad problēma jāmeklē šīs personas galvā. BET, protams, jāatceras, ka neliels, nevainīgs čatiņš var pārtapt arī par flirtu, tikšanos un skūpstiem. Pašai gadījās. Tā gan jau ir krāpšana. Šķiet, ka šī tēma ir vienkārši drausmīga - no vienas puses, nē, tā nav krāpšana tā kā no stress, bet no otras... tur var sanākt tāda krāpšana, ka tik turies.

nav

Tomēr viens no viņiem (šajā gadījumā tiešām nav svarīgi vīrietis vai sieviete) pavisam nejauši sociālajos tīklos iepazīstas ar pretējā dzimuma pārstāvi.

Pagaidām vel nav krāpšana, bet pa bieti šis cilvēks jau ir pelnījis.

BET, protams, jāatceras, ka neliels, nevainīgs čatiņš var pārtapt arī par flirtu, tikšanos un skūpstiem. Pašai gadījās. Tā gan jau ir krāpšana. Šķiet, ka šī tēma ir vienkārši drausmīga - no vienas puses, nē, tā nav krāpšana tā kā no stress, bet no otras... tur var sanākt tāda krāpšana, ka tik turies.

Un man liekas, ka tieši tāpēc interesanta(s)

Es pēdējā laikā ļoti daudz dzirdu līdzīgus stāstus, un tad man ir viela pārdomām. Laikam tā tēma mani aizķer, jo es pati arī agrāk esmu aprunājusies ar dažādiem puišiem gan labi pazīstamiem, gan ne tik labi pazīstamiem, bet nekad sarunu neesam pārvērtuši par kaut ko vairāk, tāpēc to neuzskatu par krāpšanu, kamēr tas otrs cilvēks nav ielīdis domās. Arī mazs flirts kā atbilde uz jautājumu no otras puses, manā skatījumā nav nekas slikts, bet kā jau teicu - robežas, robežas... Tomēr, kad es sāku domāt, ja mans vīrietis sarakstītos ar kādu citu, nu man tas nepatiktu :-D

Manuprāt, bezmērķīgi izklaidēties čatā ar nepazīstamiem cilvēkiem ir totāli pāķi, nolaidība, nepilnvērtība. Takā darīt nebūtu ko. Kā resni invalīdi ratiņklēslā jeb kaut kas tamlīdzīgs.

Omg, get a life.. Dzīve nebeidzas aiz otra cilvēka -_-

Nav krāpšana, bet atvērtas durvis uz to gan.
Vēl jau daudz kas atkarīgs no paša cilvēka - es, piem., zinu savas robežas, savus principus, esmu pārliecināta par savu pārliecību, tāpēc, iespējams, atļaujos vairāk flirtēt un sarunāties ar pretējo dzimumu, jo apzinos, ka nepārkāpšu savas noteiktās robežas. Taču vai es to pašu varu teikt par savu otru pusi? Nē. Varu tikai noskatīties no malas uz to visu un cerēt, ka viņš pazīst sevi, zina savas robežas un ir atbildīgs. Taču tāpat - pastāv lielāks vai mazāks %, ka kādam no mums tomēr kadreiz "paslīdēs kāja" šādi komunicējot, kad zaudēsim modrību.

Ko, ja ir attiecības, tad ar pretēja dzimuma pārstāvjiem kontaktēties vairs nedrīkst?

Tad lai no darba arī iet prom! Tur tak pilns pretējā dzimuma kolēģu! Nedod dievs vēl kafejnīcā pusdienas pārtraukumā pie viena galdiņā apsēdīsies un sāks sarunāties (!!!) Tas var beigties ar kaislīgu seksu birojā uz galda! Ni ni!

Vēl viedokļi? :)

P.S. Neons, tu ļoti forši uzrakstīji:-)

Manuprāt, nav. Tā ir cilvēcīga komunikācija. Tad jau sarunas ar darba kolēģiem arī skaitās krāpšana :D un tad jau es savu draugu ik pa laikam krāpju, pati to nezinot.

Tā šaurā robeža starp "ir" un "nav" patiesībā ir tik stiepjams jēdziens, jo katrs no mums jau to redz citā platumā un nokrāsā, ja tā var izteikties. Droši vien katrās attiecībās pārim būtu jāvienojas/jāsaprot, kādas tieši viņiem ir šīs pieļaujamības robežas. Vieniem un tiem pašiem cilvēkiem dažādās attiecībās tās arī var atšķirties.
Nav jau nekas slikts komunicēt ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, tomēr jāsaprot ne tikai savas robežas (kā minēja arī Neons), bet arī jāizprot, kas notiek partnera galvā/jūtās.
Vēl man šķiet interesanti, ka daudzi uzreiz piemin komunikāciju ar kolēģiem/studiju biedriem u.t.t., bet šeit, manuprāt, ir būtiski izšķirt, ka ir komunikācija, kura nāk kā pienākums/sekas mūsu ikdienas gaitām (darbam, mācībām, vaļaspriekiem), bet speciāli meklēt iepazīšanās soc.portālos, iepazīšanās saitos vai kaut vai uz ielas - tas jau ir cits stāsts. Te jau jāsaprot mērķis, ar kādu cilvēks šādu iepazīšanos ir meklējis.
Tātad, man sanāk, ka nevar viennozīmīgi pateikt - ir vai nav. Jāskatās pēc apstākļiem un iesaistītajām pusēm.

Aether, vai viņš ir speciāli MEKLĒJIS iepazīšanos, vai sākuši pļāpāt kaut kādā domu biedru grupā un atklajuši, ka ir daudz kā kopīga? Tā arī varētu būt.

Un studiju biedri, nu, zini, tas pats vien ir. Man bija atsevišķi klasesbiedri, ar kuriem 3 gadus kopā mācoties neatceros, ka būtu kaut ko vairāk par "čau" runājusi. Nu varbūt vēl "padod uz priekšu manu mājasdarbu" vai ko tādu :)

nepabeidzu sakāmo... :) Tieši šajā gadījumā, kas minēts piemērā, es teiktu, ka tas varētu būt ceļš/durvis uz krāpšanu, bet šis fakts kā tāds pats par sevi ar savu šībrīža domu gājienu es teiktu, ka nav krāpšana.

Pagaidām vel nav krāpšana, bet pa bieti šis cilvēks jau ir pelnījis.

Konkrēti un saprotami paskaidrots.. Attiecībās esot.. nav īsti gudri bīdīt jaunus kontaktus ar pretējo dzimumu.. Es noteikti neielaistos ar nepazīstamu vīrieti interesantā čatiņā..

Tā nav krāpšana.

Es sākšu ar to, ka kamēr pāris nedzīvo kopā, manā izpratnē tās nemaz neskaitās nopietnas attiecības, attiecīgi, runā ar ko tu gribi... No problem! :D
Cita lieta būtu, ja pāris dzīvotu n-tos gadus kopā vai teiksim precējušies, ar bērnu un tad viens sāktu čatot ar pretējā dzimuma pārstāvi, nu tādā gadījumā es teiktu, ka tas, maigi sakot, nav smuki... Bet kamēr vēl viss nav šausmīgi nopietni, tad jau var darīt ko grib! :)

57days, es te laikam biju domājusi tā...hmmm... kā lai pareizi noformulē? Specifiskāk? Ja man ir kolēģu - vīriešu loks, ar kuriem ikdienā sanāk ļoti daudz komunicēt un šī komunikācija ir neizbēgama darba pienākumu un darba "sociālās dzīves" sastāvdaļa, tad jau visdrīzāk manai otrai pusei nebūs pamata uz šiem vīriešiem būt greizsirdzīgam. Bet, ja, piemēram, mani "vienkārši papļāpāt" pusdienās sāktu aicināt kāds kolēģis, ar kuru man līdz šim nav bijis pilnīgi nekāda sakara, es visdrīzāk arī pati (ne tikai mans vīrietis) padomātu, ka viņam (tam kolēģim) kaut kas aiz ādas. Tāpat pēc analoģijas arī skolas/studiju biedri, deju kolektīva džeki vai tamlīdzīgi.

Un attiecīgi - ja tas būtu interešu forums, caur kuru sāc pļāpāt ar tā biedru par aktualitātēm un tā - pats par sevi jau nav nekas slikts.

Nav kraapshana. Attieciibas neizsleedz kontakteeshanos ar cilveekiem.

Aether, mani universitātē "vienkārši aiziet uz Vecrīgu" sāka uzstājīgi un regulāri aicināt viens kursabiedrs. Es jau sadomājos, ka viss, nu teju jau bildinās... Un kas izrādījās? Viņs TIEŠĀM gribēja vienkārši papļāpāt un iedzert aliņu.

Tā ka, nu, es teiktu - atkarīgs no vīrieša. Mans, piemēram, diezgan regulāri iedraudzējas ar kolēģēm (vai pat dāmām no blakus biroja), kopā pusdieno, bet līdz šim man nav bijis pamata aizdomām, ka tur ir kas vairāk. Viņš vienkārši ir ūber komunikabls. Viņam parunaties vajag kā ēst. Ja vīrietis ir tāds intravertāks, tad gan šādu čatošanu varētu uztvert arī kā trauksmes signālu.