Agrāk kad pēc vidusskolas strādāju par pārdevēju, vienmēr domāju cik forši būtu strādāt ofisā, pie sava galda, sava datora un ar savām lietām atvilknītēs, darīt savus darbus normālā darba laikā (jo iepriekš man bija maiņu darbs). Nu un kā jau parasti notiek, domu spēks dara visu tā lai pēc laiciņa vēlmes piepildītos. Nostrādāju birojā 2 gadus, tieši tā kā agrāk biju iztēlojusies :D (pieminēšu, ka bez izglītības un ieprikšējās pieredzēs). Pēc šiem 2 gadiem, biju laimīga tikt no tā prom, sapratu, ka tas galīgi un pilnīgi nav priekš manis... ienīstu rutīnu, ienīstu celties konkrētā laikā un atsēdēt konkrētas stundas pie konkrēta galda, darot lietas kuras nes naudiņu vienreiz mēnesī algas dienā (lai gan alga bija pat ļoti laba) :D :D :D
Tagad daru to kas man ļooti patīk, kur es varu regulēt savu laiku pati, nav neviens priekšnieks kas nosaka cikos man jāceļas un cikos man jāiet mājās, to izdomāju pati. Kopš aizgāju no darba birojā, esmu cits cilvēks, labāka mamma bērnam, labāka draudzene draugam, gandrīz neslimoju, mazāk pārgurums un vairāk dzīvesprieka :)
Ar visu šo garo penteri gribēju pateikt, ka tas ko sākotnēji ļoooti vēlies var beigās izrādīties gluži pretēji, tas ko beigu beigās ļooti nevēlies, bet visam jāiziet cauri, lai beigās zinātu kas ir kas :)