Ok, esmu bijusi izlaistais bērns, tagad arī esmu samērā izlaista, pat jau kā pieaugušais ,bet lieta ,ko es sapratu jau tajā vecumā ,kas ir nauda un kā to pelna, lai gan manu vecāku centieni mani savākt jau bija krietni novēloti ,kad man bija 16-18. gadu , es tomēr labi apzinājos lietu vērtību ,bet es vnk gribēju jaunas lietas ,bet pēc 18.gadu vecuma, kad nācās kļūt pastāvīgai un vēl mašīnu gribējās un to vajadzēja ,tad es ļoti ātri piešāvos ,kā izturēties pret lietām ,lai tās kalpotu un nebūt tik daudz jātērējas.
Tu esi vnk izlaidusi mazo, nav tā ,ka viņa nesaprotu lietu vērtību, bet viņai vnk vajag jaunas lietas ,tu esi pieradinājusi pie tā ,ka viņai tiek pirktas jaunas un jaunas lietas ,regulāri. Drastiskas izmaiņas te nelīdzēs, būs tikai scēnas ,apvainošanās un pretošanās, sāc pamazām ,ja ,piemēram,katru nedēļu iepirkāties uz konkrētu summu ,tad samazini šo summu vai arī visu nosaki viņai mazāku budžetu nedēļai ,lai padomā ,kā izgrozīties ,tā lai pietiek ēšanai un blakus tēriņiem.
Drēbes pērc tu viņai pati vai viņa kopā ar tevi, vai viņa pati, jo var būt tiek pirkts ,tas kas viņai nepatīk ,jo arī man bija situācija ,kad mana krustmāte man pirka kleitas, daudz kleitu, mana nostāja bija ,ka es labāk plika staigāšu nekā kaut ko tādu vilkšu.
Par nevīžību ,lai ir bardaks un haoss ,bet tikai viņas istabā ,ja tas iziet ārpus viņas istabas ,samet to tur ,nekārto viņas istabu,nevāc viņas mantas ,nemazgā veļu ,bet ja viņa to kārtīgi atnes pati tev ,tad izmagāt ,bet neko vairāk, lai dzīvo savā nekārtībā vai kārtībā ,jo ko esmu sapratusi, ne visiem cilvēkiem ir nepieciešama baigā kārtībā ,viņiem šajā haosā ir sava kārtība, mana māte ir pedants, es esmu haosa cilvēks ,es nekad neko nevaru atrast ,kad viss ir kārtīgi salikts ,jo man bail to visu sabojāt.