meita

Tāpēc bērnam ir svarīgi ģērbties skaisti u.t.t., jo nevēlas tikt izsmiets.

Es gan uzskatu, ja bērns nespēj būt ar savu galvu uz pleciem un tusē sabiedrībā, kura ir tik aprobežota, ka spēj izsmiet par tik vienkāršu lietu kā apģērbs, tad nelīdzēs nekāda ģerbšanās, jo šī pati sabiedrība atradīs citu iemeslu par ko izsmiet. Nesaku, ka bērnam nav normāli jāģerbjas, saku tikai, ka nevajag "lekt" līdzi visām kaprīzēm un untumiem, jo, redz, kāds tur ne to pateiks, vai nedraudzēsies tāpēc...

s vienkārši runāju no tā ko es esmu zinu un esmu redzējusi. Piemēram, mana radiniece dzīvo ārpus Rīgas, tā kā klasesbiedri par viņu neko daudz nezin. Mācās AVĢ. Bija interesants moments, kad brīvdienās viesojos viņas mājās. Pa cik viņai no rītiem ļoti agri sanāk celties un ļoti arī patīk gulēt, tad viņa uz skolu vispār nepucējās un neaizraujas ar nekādām ārišķībām (to es zināju jau iepriekš). Kad šī atbrauca no skolas es viņai prasu - pa kuru laiku jau pārģērbties paspēji, iesim ar suni staigāt? Viņai mugurā bija drēbes, kuras iepriekšējā vakarā bija uzvilkusi priekš pastaigas ar suni. (pabalējušas, izstaipītas treniņbikses un ne visai jauns džemperis, kuram caurumiņi maziņi pie piedurknēm)
Šī atbild, ne tak, es tāda skolā biju, no rīta nevarēju atrast džinsenes, beigās uzvilku to pašu ko vakar.
Es viņai prasu - tas Rīgā tā normāli, klasesbiedri nelūr ar baltu aci? Viņa saka, aij, man tikai viena normāla klasesbiedrene ir, viņa mani zin, pārējie ja kaut ko prasa, tad saku, ka man nabadzīgi vecāki un kas ir ar to jāstaigā.
Tas nekas, ka tagad 12.klase un uz skolu braukā ar diezgan ekskluzīvu auto, vēljoprojām ar ne visai glamūrīgo ģērbšanās stilu un nabadzīgajiem vecākiem.

Šo palagu uzrakstīju, jo vairākkārt dzīvē esmu piefiksējusi, ka tie bagātie visbiežāk ģērbjas vistizlāk. Pofig, ka viņiem daudz naudas un var nopirkt jebkuru lupatu.
Man pat paralēlklasē gāja viens džeks, kurš staigāja ar džinsiem, kuri pa īsu, ar nodilušiem galiem kaut viņam mājās bija tāds skapis kā dažiem raidījumā "welcome to my crib". Protams, vēlāk paaugās un sāka izmantot savas naudas priekšrocības.

Vēlreiz gribēju tikai uzsvērt, ka neesmu redzējusi nekādu smiešanos par apģērbu vai nedraudzēšanos tāpēc, ka tu nāc 2 dienas ar vieniem un tiem pašiem džinsiem uz skolu.
Es nesaku, ka tā nav, bet man laikam ir palaimējies, jo savādāk man būtu starpbrīži jāpavada strīdoties un aizstāvot tos, kuri atnākuši otro dienu ar vienām un tajām pašām drēbēm.


Un, neliekuļošu - man arī bija svarīgi labi izskatīties, bet vienus un tos pašus legingus gan nereti atļāvos uzvilkt divas dienas pēc kārtas.

nez, ja gribas savu bērnu pakļaut vienaudžu terorismam un cerēt, ka "ar savu galvu" draugus sameklēs vai apkārt būs normāli, parasti bērni - droši, bet es gan labāk neriskētu, jo zinu, cik ļauni gan mēs paši, gan arī citi vienaudži bija. Labi mēs negājām izsmiet, bet savos "bariņos" nesaucām cilvēkus, kas neģērbās stilīgi vai nekrāsojās utt. Bet bija citi, kas izsmēja un skaļi izteica komentārus par to vai nav ko citu vilkt, ka vienu džemperi visu nedēļu velk jau utt. Protams, ka tagad es par to nedaudz iesmeju, bet tolaik tā darīja augstākās klasēs, mēs sekojām piemēram un tad mazākie, savukārt, no mums utt. Fuj, ļauni tie bērni ir patiesībā :D

Kur ir nozudusi pati autore? :) Vēlētos sīkāku situācijas izklāstu, jo meitenes šeit jau ir minējušas ļoti daudz domu, viedokļu un padomu. Bet prasītos detalizētāks situācijas izklāsts :)

Ak, vai! Nu mani arī skolā atrada par ko izsmiet, caur to visi vairāk vai mažāk ir gājuši cauri. Kā jau tajā vecumā pieņemts. Bet dzīva esmu un nekādu traumu man tas nav radījis, jo man acīmredzot bija laba audzināšana, kura iekļāva pastāvošo lietu un pusaudžu uzvedību skaidrošanu. Man bija jau tajā vecumā skaidrs, kas ir hormoni, kas ir ļaunums, kas ir stulbums, kam pievērst uzmanību, kam nepievērst, ko ņemt un ko neņemt vērā. Izsmiešana mani uztrauca vismazāk, jo zināju, kas tai pamatā bija.

undiya, tad nevajag teikt, ka citi fantazē un saskatījušies filmas, ja reiz mēs te katrs ar savām pieredzēm dalamies ;)

Es arī pazīstu puišus/meitenes, kuriem naudas netrūkst un nekad nav trūcis, bet staiga vecos nodilušos džinsos utt, bet pazīstu arī tādus, kas uzauguši nekam netrūkstot, bet ģērbjas dizaineru drēbēs no galvas līdz kājām, ar trolejbusu mūžā nekad nebrauks utt. Cilvēki ir dažādi - lielākoties viss ir atkarīgs no tā, kādi ir vecāki un ģimene, kā arī kādā vidē auguši. Ja mēs paņemtu vienu un to pašu naudīgo bērnu un ieliktu prastā skoliņā, kur svarīgāka ir personalitāte, visdrīzāk arī izaugtu par parastu cilvēku, kuram ir nauda, bet tādā skolā kurā valda bagātnieku kults, ir grūti tam visam nepielāgoties, it īpaši vecumā, kad tu vēl ļoti iespaidojies no apkārtējiem.

Tā tāda bērnišķīga aprobežotība- ja manā dzīvē tā nav bijis, tad tas pasaulē neeksistē un citiem tā nevar būt.
Visos laikos ir bijušas klases/skolas kurās attiecības ir saspīlētas un bērni viens otru diezgan nežēlīgi apceļ, izsmej, un ir tādas, kur visi draudzīgi, iejūtīgi, forši izturas viens pret otru. Tas no skolotājiem atkarīgs, kāda ir klase- vai skolotājs māk saliedēt kolektīvu vai nē.

Tāpēc, Neons, apgalvot, ka bērns pats vainīgs, ka viņu apceļ un tādam par sevi pastāvēt nespējošam,nekādas drēbes nepalīdzēs, pamēģini aiziet izstaipītā T-kreklā, istabas čībās uz operu un pamēģini pastāvēt par sevi, lai tev aiz muguras nesačukstētos un pa kādai piezīmei nepateiktu. Lai cilvēks par sevi varētu pastāvēt, ir jāatbilst kaut kādam objektīvam minimumam.

Visos laikos ir bijušas klases/skolas kurās attiecības ir saspīlētas un bērni viens otru diezgan nežēlīgi apceļ, izsmej, un ir tādas, kur visi draudzīgi, iejūtīgi, forši izturas viens pret otru.

Es pilnīgi to saprotu, ne jau par velti ziņās rāda šausmu lietas.
Tikai iegrimu atmiņās un patiesībā nenopriecāties laikam, ka man visos laikos ir bijušas draudzīgas klases. Bija kāds nabadzīgāks, kāds bagātāks, kāds stulbāks, kāds gudrāks, bet mums bija tik daudz par ko smieties (vārījām visādus podus), ka nebija laika atrast kaut kādu vienu personu klasē par kuru ikdienā smieties.

Situācijas ir dažādas, citur varbūt izsmej mazāk aizskaroši, a vēl citur varbūt "indīgāk".. viss atkarīgs kādi bērni notrāpījušies attiecīgajā klasē. Tādēļ labāk tomēr mēģināt palīdzēt bērnam pārlaist šo pusaudžu laiku bez konfliktiem, vai tad ne tā?! Vidusskolā jau ir pavisam cita situācija, tad tiešām katram ir savs stingrāks viedoklis, un tādas galējības vairs nav.

Ja es sev atļaujos pirkt foršas drēbes.. kāpēc, lai meitu maksimāli ierobežotu? Sevišķi, ja viņai patīk pucēties..
Pie kārtības gan ir vēlams cilvēciņu radināt. Tāpēc arī ieteiktu mēnesi uzturēt kārtību, lai iegūtu īpašumā kāroto somiņu/kleitiņu utt.

Bērnībā laikam ar to, ka nevarējām atļauties, iemācījos saudzīgi izturēties pret drēbēm un apaviem.

Man bērnībā nekas netrūka.. tāpat saaudzīgi izturos pret apģērbu, nemētāju to, mazgāju, gludinu utt.. :)

Par apsmiešanu.. kad es gāju skolā, tas bija aktuāli - tizls džemperis, bomzīga jaka, lielas ausis utt. :(

Tāda sajūta, ka rakstīts par manu meitu, bet, nu jau pagātnē. :D Tas pāries vienā dienā, lai cik neticami liktos. Kaut gan, ir jau visādi, arī pieauguši rukši. :D

Tādēļ labāk tomēr mēģināt palīdzēt bērnam pārlaist šo pusaudžu laiku bez konfliktiem, vai tad ne tā?!

Piekrītu, bet pie kārtības jāradina. Man kā mammai būtu kauns par cūcīgu meitu.

Būtu jau brīnišķīgi, ja tās, kurām nav bērnu, nekomentētu šeit un nepārmestu, jo, vispirms varbūt vajag piedzemdēt kādu bērnu, izaudzināt un tad spriest.

atkal gaboura savas pērles te svārsta... :D kāda starpība esmu piedzemdējusi vai nē. Varbūt mans padoms viņas meitai palīdzēs izvairīties no gadiem ilgas apcelšanas, bet ar tavējo pakaļu var noslaucīt.

Gaboura, tās, kuras komentē arī pašas ir bijuši bērni un visām ir bijušas mammas, kuras mācījušas pie kārtības.

Gaboura, tās, kuras komentē arī pašas ir bijuši bērni un visām ir bijušas mammas, kuras mācījušas pie kārtības.

+

meooooww

Cik smalki. :) Vienalga, lai Tev jauks vakars! :)

vispār jau vēl ir diena.... :D bet tev tāpat! :D

Teika_spolīte, palasi uzmanīgāk manu komentāru. Es tieši pieminēju, ka nerunāju par noplukušu izskatu kā normālu un pieņemamu, bet akcentēju to, ka nevajag to uzskatīt par primāru nepieciešamību par katru cenu, ka tik neapceltu par nebrendīgu lupatu.

Ja apkārtējie gribēs "apcelt" un būs kārtīgs "apceļamais" objekts, tad nelīdzēs ne Iphone 6, ne Guess somiņas un džinsas. :D
Es gan gribētu savus bērnus audzināt tā, lai zina vērtību cilvēkiem un nav tik tukšas intereses kā jaunākās jaciņas, somiņas, telefoni utt. Katrā ziņā tie nav rādītāji pēc kā būtu jāvērtē līdzcilvēki.
Mammai iesaku kopā ar meitu kopā sakārtot skapi, lai redz, cik smuki visu var salikt un, lai nākotnē arī pati cenšas. :)