Kaapeec taa?

Tas laikam ir līdzīgi, kā ja pārtrauc attiecības ar vīrieti. Vismaz man visi sentimentālie nieki, kas mūs saistīja, pēc šķiršanās izraisīja sliktu dūšu, tāpēc no redzesloka bija jānovāc.

Es pat nemēģinātu vilkt man netīkama cilvēka dāvinātās lietas.

Man šķiet, ka "izšķirties" ar labu draudzeni bieži vien ir smagāk nekā ar vīrieti. Noliec vien to blūzi kaut kur tālāk prom no acīm un dod sev laiku tikt pāri zaudējumam.

Tas ir tikai normāli. Man katrs mans apģērba gabals saistās ar cilvēkiem un notikumiem manā dzīvē. Tāpēc skapī ir čupiņa drēbju, kuras uzvilkt vairs nevar, bet izmest nespēju. Par katru apģērbu man ir kāds stāsts, lielākajai daļai zinu, kur pirkts un kur vilkts. Ari tev šī blūze simbolizē tavu bijušo draudzeni un izraisa tevī nepatīkamas emocijas. Ieteiktu noblūzes atbrīvoties.

Vai tā ir tā Francijas draudzene, kas gribēja tavu vīru?

Man katrs mans apģērba gabals saistās ar cilvēkiem un notikumiem manā dzīvē.

Laikam taa ir arii ar mani.

Man ar drēbēm nav tik sentimentālas attiecības kā Lollipop, bet es izmetu kleitu, kurā biju uz tēva bērēm - nespēju pat virsū skatīties, kur nu vēl uzvilkt.

Vai tā ir tā Francijas draudzene, kas gribēja tavu vīru?

Nee!
Rakstot ,es iedomaajos,ka noteikti daudzas iedomaasies so sievieti.Diivaini... man ir apgleznotas ziida lietas arii no siis sievietes,bet nekad nav bijis gruuti lietot taas salles,lakatus -arii tad ,kad sirdii bija liela saapee-greizsirdiiba.

man gan ir pofig, tā ir tikai manta. Man 90% skapja ir vīrieša uzdāvināts vai iegādāts, nespēju iedomāties kādēļ, lai man gribētos tikt vaļā no visām mantām, smaržām utt, ja mēs izšķirtos? :D

man gan ir pofig, tā ir tikai manta.

Katrai mantai ir sava energija.Atceros ,ka lauliibas saakumaa bija taadas reizes,kad bija jaasleepo ar viira pirmaas sievas sleepeem-atceros veel sodien to sajuutu-man likaas ,ka sleepoju tikpat labi,kaa sii sieviete...

tas viss ir galvā. Es uz mantām skatos kā tikai uz kaut kādām lietām... es tām nepiedēvēju nekādas enerģijas un neko tādu, līdz ar to arī nejūtu nekādas tādas lietas. Drauga bijušās meitenes mantas nevilktu vairāk emocionālu apsvērumu dēļ, ne enerģētikas, bet tas jau vispār kas cits.

tas viss ir galvā. Es uz mantām skatos kā tikai uz kaut kādām lietām... es tām nepiedēvēju nekādas enerģijas un neko tādu, līdz ar to arī nejūtu nekādas tādas lietas

Vot,vot...

Labāk nevelc, ja negribas. Par cilvēka dāvinātām lietām nav pieredzes, šķiet, man apģērbs vispār nav dāvināts, bet ir pieredze ar apģērbu, kas bija man mugurā ļoti sliktā brīdī, kad tiku morāli pazemota. Nespēju vairs uzvilkt to, kas man tai brīdī bija mugurā. Tās bija man diezgan mīļas lietas, kuras tomēr pietrūka, tāpēc iestāstīju sev, ka viss galvā. Bet sanāca dīvainas lietas- zābakam pēkšņi nolūza papēdis, svārkiem vīle saplīsa visā tās garumā, gluži kā no sapuvušiem diegiem šūti un tas viss notika pirmajā dienā, kad biju tos uzvilkusi pēc nelabā notikuma. Lieki teikt, ka pārējās lietas vairs prātā nenāca vilkt.

Ja nevari uzvilkt nevelc ....

Atdod tās drēbes sarkanajā krustā un miers , vai kur var mantas nodot labdarībā ,lai cilvēki priecājas ....

Dažkārt mēdz mocīt lietas ...Mani ar tagad moka viena lieta un zinu ka vajag atbrīvoties no viņas .....

Nu un, ja arī viss ir galvā? Ja kaut kas neizraisa labas emocijas, tad neizraisa. Kāpēc sevi mocīt ar mantām, kas izraisa sliktas emocijas? Es pārdotu to blūzi un naudu noziedotu.